Nākotnes uzņēmumi. 3. Kurš izšaus? 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Lielākoties investori Latvijā ievēro pasaulē pārbaudītu principu “noskati un nopērc”, un diemžēl ir ļoti maz kompāniju, kas rīkojas pēc principa “atnācu, uzbūvēju, saražoju”, tāpēc Latvijas ekonomikai īpaši būtiski ir uzņēmumi, kas minēti 3. janvāra “LA” numurā publicētajā sarakstā “Nozīmīgākie uzņēmumi, kas savā darbībā izpaudīsies nākamajos gados”.
Investori aktivizējas
Tomēr nevar arī ignorēt faktu, ka starptautisks investors ar savām iespējām vietējo uzņēmumu var pacelt jaunā līmenī, un kā pozitīvs moments minams, ka arī vietējie Baltijas investori pēc krīzes ir atguvušies un plāno paplašināt savu darbību.
Investīciju konsultāciju kompānijas “Porta Finance” partneris Mikus Janvars tirgus aktivitāti jau salīdzina ar trekno gadu aktivitāti, lai arī vidējie darījumu apjomi un novērtējumi ir mazāki. “2013. gadā lielākos ieguldījumus Latvijā ir veikuši “Sports Direct” (Eiropas lielākais sporta preču mazumtirgotājs), kas ir iegādājies “Sportland” (Latvijas un arī Baltijas lielākais sporta preču tirgotājs), kā arī vairāki lietuviešu investori, kas ir iegādājušies pārtikas nozares uzņēmumus Latvijā (“Malsena” iegādājusies “Rīgas dzirnavnieku”, “Linas Agro” iegādājies “Putnu fabriku Ķekava” un “Lielzeltiņus”). Tāpat ievērības cienīgs ir japāņu multinacionālās korporācijas “Mitsui” meitas uzņēmuma “Portek” veiktais “Rīgas universālā termināļa” iegādes darījums,” norāda M. Janvars.
Viņš arī prognozē, ka 2014. gadā aktivitāte saglabāsies saprātīgā līmenī, turklāt arvien vairāk pircēju vidū varēs redzēt vietējos (Baltijas) investorus. Spriežot pēc IKP prognozēm, kas sasniedz apmēram 4 – 5% 2013. gadā un 4% 2014. gadā, kopumā pozitīvais investoru noskaņojums Latvijā ir pamatots.
Jāatbalsta arī iesācēji
Apsveicams, ka Latvijā jau zināmu nozares uzņēmumu attīstības plāni, piemēram, OSB un kokskaidu plātņu ražotāja “Kronospan Riga” ieceres modernizācijā investēt aptuveni 44,8 milj. eiro, vai bērza saplākšņa produktu ražotāja “Latvijas finieris” lēmums ražotnē ieguldīt 25,2 milj. eiro, saņem valdības atbalstu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu veidā. Tā kā viens no Latvijas ekonomikas mērķiem ir jaunu uzņēmumu radīšana, lielāka pretimnākšana jāizrāda arī iesācējiem uzņēmējdarbībā.
Tomēr nākas rēķināties, ka no uzņēmumu agrīnās attīstības fāzes izaug tikai viens divi uzņēmumi no desmit. “Tas, kurš varētu pateikt, kurš no uzņēmumiem izšaus vai kurš neizšaus, varētu kļūt ļoti bagāts,” atzīst Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts un piebilst, ka vislielākās iespējas “izšaut” ir nevis tradicionālajās nozarēs kā bulku cepšana, bet IT jomā – jomā, kas saistīta ar sociālajiem tīkliem u. tml.
LGA uzdevums un sūtība ir rūpēties par uzņēmumu “barības ķēdi”, proti, lai atbalstāmajiem uzņēmumiem pietiktu finansējuma visos uzņēmuma attīstības posmos – riska kapitāls, mezanīna aizdevumi, eksporta garantijas. Ja kompānijas ir ar paredzamu naudas plūsmu, tām nav grūtību piesaistīt finansējumu no bankām. Drīzāk ir problēma ar uzņēmumiem, kurus bankām finansēt. Tas ir tā dēvētais zemā riska finansējums. Uzņēmējiem finansējuma nepietiek kompānijas attīstības pirmatnējā stadijā, kur uzņēmumi ir inkubatoros, kur viņiem vajadzīgs pirmssēklas, sēklas kapitāls, atzīst I. Golsts. Tāpēc LGA strādā ar uzņēmumiem, kuros ieguldīt vēl ir riskanti.
LGA investē finanšu starpniecības fondos, piemēram, “BaltCap Latvija”, “Riska kapitāla fonds”, “ZGI Capital”, “Expansion Capital” un “FlyCap”. Fondi ir tie, kas nodarbojas ar agrīno uzņēmumu auklēšanu. Kā pozitīvu piemēru viņš min “BaltCap” ieguldījumu uzņēmumā “Primekss”, kas ir vadošais industriālo grīdu betonētājs Baltijā un ir izaudzis, no ražošanas pārejot uz zīmola turēšanu, franšīzi.
Vienlaikus Latvijas biznesa cilvēkiem ir jāskatās tālāk, jādomā, kā iekļauties nākotnes biznesa ainā, kad notiks pāreja no lētās sērijveida ražošanas uz 3D printeru sniegtajām iespējām, kad preci varēs izgatavot tuvu patērētājam. “Šobrīd Latvija ražo detaļas, kas ir sastāvdaļas kādam lielākam izstrādājumam. Tā ir daļa no vecā modeļa. Ja 3D printeri attīstīsies, detaļas pēc unikālā pasūtījuma varēs izdrukāt un samontēt uz vietas. Tas var mainīt ražošanu kardināli. Šobrīd tas izklausās kā fantastika, bet iespējams, ka tā nav nemaz tik tāla fantastika. Kā Latvija izskatīsies, pārejot no masveida ražošanas uz masveida unikalizētu produktu ražošanu?” tā I. Golsts.
Materiāls tapis sadarbībā ar “LURSOFT”
