Nākotnes uzņēmumi. 1. Investīcijas no Krievijas 0
Sadarbībā ar “Lursoft” “LA” atlasījusi tos jaunradītos uzņēmumus, kuri 2013. un iepriekšējos gados ir ieguldījuši investīcijas, kā arī veikuši sagatavošanās darbus, lai pieteiktu sevi Latvijas tirgū. Atlasītais saraksts nav garš, tajā pārsvarā pārstāvēti ražošanas un transporta nozares uzņēmumi, tomēr tas apliecina gan jaunu investoru klātbūtni valstī, gan vietējo uzņēmēju varēšanu.
Neskatoties uz to, ka dažiem uzņēmumiem juridiskās adreses reģistrētas galvaspilsētā, to reālā darbība un ražošana notiek citviet. Tomēr skaidri redzams ir fakts, ka visi saraksta uzņēmumi pārstāv vai nu galvaspilsētu un tās tuvākos novadus, vai arī Kurzemes ostas pilsētas, pilnībā atstājot novārtā Latvijas austrumu pusi. Šajā faktu statistikā izceļas Jelgava ar atstāto padomju laiku mantojumu metālapstrādē un mašīnbūvē, ko pilsēta ir mācējusi veiksmīgi izmantot.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols uzsver tieši pašvaldību iniciatīvu. “Bieži vien izšķirošais arguments, lai piesaistītu investoru, ir pašvaldības spēja ātri atbildēt uz uzņēmējam būtiskiem jautājumiem,” skaidro LIAA direktors.
Austrumi iespiežas
Vērtējot uzņēmumu kapitāla izcelsmes valstis, jāsecina, ka šajos uzņēmumos galvenokārt pārstāvēti NVS valstu investori ar lielu Krievijas uzsvaru. Šī tendence attiecināma arī uz lielāko (pēc pamatkapitāla) saraksta uzņēmumu – “Riga Fertilizer Terminal”. Lai gan oficiāli uzņēmums pieder Kipras kompānijai “Uralchem Freight Limited” un Rīgas Tirdzniecības ostai, “Uralchem” (jeb “Uralhim”) ir lielākais amonija salpetra ražotājs Krievijā un otrs lielākais pasaulē, kam Latvijā jau ir savs meitas uzņēmums – “Uralchem Trading”. Uzņēmums caur Latvijas ostām pārkrauj daļu Krievijā saražoto minerālmēslojumu, un, veiksmīgi darbojoties, “Uralchem Trading” apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 1,2 miljardus eiro, savukārt 34,5 miljonu eiro peļņa nodrošinājusi gandrīz 3% rentabilitāti. Par uzņēmuma ilglaicīgajiem plāniem Latvijā liecina arī kopīgi ar Rīgas Tirdzniecības ostu uzbūvētais beramo minerālmēslojumu kravu apstrādes terminālis, kas rezultējies atsevišķā uzņēmumā “Riga Fertilizer Terminal”. Terminālis tika svinīgi atklāts decembrī, un šogad tas sāks darboties ar pilnu jaudu.
Arī akciju sabiedrība “UVZ Baltija” pieder investoriem no Krievijas, Latvijas uzņēmums caur struktūrvienību Luksemburgā (“UVZ International”) pieder kaimiņvalsts metālrūpniecības un mašīnbūves gigantam “Uralvagonzavod”. “UVZ Baltija” mūsu valstī reģistrēta 2012. gadā, savukārt 2013. gada vasarā uzsākta rūpnīcas būvniecība Jelgavā, kas varētu tikt nodota ekspluatācijā 2014. gada otrā pusē, tajā darba vietu varēs atrast apmēram 200 cilvēku. “LA” jau rakstīja, ka Jelgavā iecerēts uzbūvēt Eiropā vismodernāko vagonbūves rūpnīcu, kur dažu stundu laikā varēs pārkārtot ražošanu no viena uz citu vagonu modeli.
Iepriekš minētajās Krievijas uzņēmumu pārstāvniecībās Latvijā ir investēti vai plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro. Un, lai arī pamatkapitāls ir vien daļa no kopējām investīcijām, to apjoms liecina par ļoti nopietniem kaimiņvalsts investoru nolūkiem mūsu zemē, tā “Riga Fertilizer Terminal” pamatkapitālā ieguldīti gandrīz 10 miljoni latu, bet “UVZ Baltija” – 8,1 miljons latu.
Mazāki cinīši
Pārējie atlasītie investori pēc ieguldītā apjoma ievērojami atpaliek no līderiem, tomēr Latvijā gan vairāku miljonu, gan arī pusmiljonu latu lielas investīcijas ir ievērojams apjoms. Tā Liepājā pērn darbību sācis vēl viens Krievijas kompānijas “Kotton Klab” meitas uzņēmums Latvijā – “Cotton Club Liepāja”, kas ražo mitrās salvetes. Latvijā uzņēmums pieder privātpersonai – Maral- bekam Gabdsatarovam, un tā pamatkapitāls ir sasniedzis 2,5 miljonus latu.
Savukārt ne tik labi sokas uzņēmumam “HRC Libau”, kas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā paredzējis uzbūvēt koksa ražotni. Lai arī būvatļauja ir saņemta, uzņēmums ir ierauts vairākās tiesvedībās, pamatā iedzīvotājiem un blakus esošajiem uzņēmumiem bažījoties par ceļamā kompleksa ietekmi uz vidi.
Reizē ar apjomīgāku Krievijas investoru ienākšanu Latvijā ir jārēķinās arī ar izmaiņām uzņēmējdarbības kultūrā – ir redzams, ka Austrumu uzņēmēji daudz kūtrāk komunicē ar sabiedrību nekā Rietumu kolēģi. Jāteic gan, ka arī vietējās uzņēmējdarbības kultūra vairāk līdzinās austrumnieku ieradumiem. Tā, piemēram, laiku sarunai ar “LA”, aizbildinoties ar pirmssvētku komandējumiem, neatrada ne “UVZ Baltija”, ne “Baltic Crystal” pārstāvji. Ir ticis publiski pausts, ka Krievijas pilsoņiem piederošais uzņēmums “Baltic Crystal” plāno Rīgā ražot mākslīgos safīra kristālus, nākotnē kļūstot par vienu no lielākajiem nišas uzņēmumiem pasaulē, tomēr šobrīd nav īsti skaidrs uzņēmuma ražošanas ieviešanas grafiks un tā izpilde. Tomēr nav noliedzams, ka “Baltic Crystal” ieguldītais un apmaksātais pamatkapitāls ir ievērojams – 2,1 miljons latu. “Šobrīd daudz klientu. Saspringts laiks,” saka “Baltic Crystal” vadītājs Andrejs Mihailovs, bet vēl pēc dienas: “Es negribētu, ka šobrīd par uzņēmumu izskanētu informācija.”
Tie rīdzinieki, kas pieraduši pavadīt darbdienu rītus sastrēgumā uz Vanšu tilta, jau labu laiku noteikti ir ievērojuši jaunu izgaismotu uzrakstu “Stargorod”. Ēka Republikas laukumā ir Ukrainas investoru čehu alus darītava un ēdināšanas komplekss, kas pieder uzņēmumam “Baltic Pub” ar ievērojamu pamatkapitālu pusotra miljona latu apmērā. Komplekss tika atvērts decembrī un šogad sāks strādāt ar pilnu jaudu.
Dažādās stadijās
Saraksta uzņēmumi atrodas dažādās attīstības stadijās – vieni ir tikko uzsākuši ražošanu, un 2014. būs pirmais pilnais darbības gads, otri ražošanu plāno sākt nākamgad, bet citu plāni vēl joprojām ir samērā neskaidri, neskatoties pat uz ievērojamām investīcijām. Tā, piemēram, uzņēmums “Wooden House Technology” ir biznesa inkubatora “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” auglis, kas plāno ražot koka dārza mājas u. tml. izstrādājumus. Savukārt “Heimdal Skonto Latvia” ir Norvēģijas un Latvijā pazīstamā būvnieka “Skonto būve” kopuzņēmums, kas ražošanu sāka pērn. Uzņēmums ražo māju moduļus, ko eksportē uz Skandināvijas valstīm. Lai gan oficiāli “Heimdal Skonto Latvia” pilnībā pieder Norvēģijas uzņēmumam “Heimdal Skonto Norway”, tas savukārt ir Latvijas uzņēmuma “Skonto būve” un norvēģu “Heimdal” grupas kopuzņēmums. Vēl viens uzņēmums, kas darbību plāno izvērst Ventspilī, ir “Green Oil”, tas pilsētā plāno uzcelt tehnisko eļļu pārstrādes un ražošanas kompleksu.
Nozīmīgākie uzņēmumi, kas savā darbībā izpaudīsies nākamajos gados*
Sadarbībā ar “Lursoft”
