Nākotnes pilnvarojums – jauns jēdziens likumā 0
Manam vīram ir nopietnas, iepriekš diemžēl neparedzamas veselības problēmas, bet tuvākajā laikā viņam būs jāveic vairāki nozīmīgi darījumi ar nekustamo īpašumu. Nupat biju pie jurista, viņš ieteica mums padomāt par iespēju noslēgt nākotnes pilnvarojumu. Ko īsti tas nozīmē un cik tas ir droši? Zigrīda Jansone Jūrmalā
Izmaiņas likumos
Civillikumā no šā gada ieviests jauns jēdziens – nākotnes pilnvarojums, kas patiesībā nozīmē alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. Nākotnes pilnvarojums ļauj pilnvarniekam deleģēt noteiktu pilnvarotāja lietu risināšanu, ja cilvēks veselības vai citu iemeslu dēļ pats nespēj saprast un vadīt savu rīcību. Šāds pilnvarojums nodrošina, ka gadījumā, ja pilnvarotājs zaudē spēju izteikt savu gribu, ārstu konsilijs izsniedz atzinumu un pilnvarnieks iegūst tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā un interesēs.
Likuma 2317.²pants paredz, ka pilnvarojuma līgumu sagatavo notariālā akta formā, personīgi klāt esot pilnvarotājam un pilnvarniekam, un reģistrē “Notariāta likumā” noteiktajā kārtībā. Līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību ir pilnvarots uzsākt ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktajā kārtībā konstatēts un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību.
Tostarp izmaiņas “Ārstniecības likumā” nosaka, ka ārstu komisija aizgādnības nodibināšanai vai nākotnes pilnvarojumam sniedz atzinumu, vai garīgu un citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt. Izziņu 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas izsniedz ārstniecības iestādes vadītājs.
To var pieprasīt nākotnes pilnvarnieks, uzrādot pilnvarojumu, kā arī tiesa vai bāriņtiesa aizgādnības nodibināšanai.
Kārtību, kādā ārstniecības iestāde izveidos ārstu komisiju, noteiks Ministru kabinets līdz 1. decembrim, bet līdz tam atzinumu sniegs ārstniecības iestādes vadītāja komisija vismaz triju ārstu sastāvā, no kuriem viens ir psihiatrs. Grozījumi “Ārstniecības likumā” stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.
Mērķis
Dzīvē katram var gadīties situācijas, kad dažādu iemeslu dēļ vairs nespējam īstenot iecerēto. Tādos gadījumos izmantojam iespēju izsniegt pilnvaru konkrētai personai, kas rīkojas mūsu vārdā. Lai izdotu pilnvaru, personai ir jābūt rīcībspējīgai un jāspēj izteikt sava griba. Taču dažreiz cilvēks nokļūst ārstniecības iestādē un tādā stāvoklī, ka to vairs nespēj pats izdarīt. Tad palīdzēs nākotnes pilnvarojums. Ar šādu dokumentu pilnvarotājs varēs uzdot pilnvarniekam pārzināt viņa lietas. Jāatceras, ka šis pilnvarojums gan nedod personiskās tiesības, piemēram, ar to nevarēs sastādīt testamentu vai stāties laulībā.
Nākotnes pilnvarojuma līgumu sastādīs pie zvērināta notāra un reģistrēs īpašā “Nākotnes pilnvarojuma reģistrā”. Sastādot šo dokumentu, notārs ne tikai noskaidros personas gribu, pārbaudīs personas identitāti un tās rīcībspēju, bet arī informēs pilnvarotāju un pilnvarnieku par dokumenta nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbību.
Tātad nākotnes pilnvarojuma mērķis ir fiziskas personas mantisko un nemantisko interešu iepriekšēja un autonoma civiltiesiskā aizsardzība. Svarīgi atcerēties, ka šim pilnvarojuma veidam parasti nenosaka izpildes termiņu, jo neviens nevar paredzēt, kad pilnvarotājs nonāks situācijā, kad viņš vairs nespēs saprast savas darbības nozīmi vai arī nespēs vadīt savu darbību, turklāt var gadīties, ka tas vispār nenotiks. Atšķirībā no parastā pilnvarojuma nākotnes pilnvarojuma nodošana citai personai (pārpilnvarojums) nebūs pieļaujama.
Nākotnes pilnvarojuma līgums stāsies spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību varēs uzsākt no brīža, kad “Ārstniecības likuma” 53.² panta kārtībā būs izsniegts ārstu komisijas atzinums vai stāsies spēkā tiesas nolēmums par rīcībspējas atņemšanu vai personas atzīšanu par promesošu vai bezvēsts pazudušu, ja vien šis cilvēks būs reģistrēts “Nākotnes pilnvarojuma reģistrā”. Šajā reģistrā datus pēc pilnvarnieka lūguma drīkstēs ievadīt jebkurš zvērināts notārs, pirms tam gan pārliecinoties, vai pilnvarojums nav atsaukts.
Beigšanās
Ja pilnvarnieks, pamatojoties uz nākotnes pilnvarojumu, nerīkosies pilnvarotāja interesēs, viņš varēs lūgt tiesu apturēt pilnvarnieka tiesības. Pieteikumu tiesā drīkstēs iesniegt pilnvarotāja bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Tas nodrošinās pilnvarotāja tiesisko aizsardzību gadījumos, ja pilnvarnieks rīkosies ļaunprātīgi. Taču, ja pilnvarotājs pats būs spējīgs rīkoties ar savu mantu un pārstāvēt sevi, tad par šo faktu jāinformē notārs, lai viņš varētu izdarīt atzīmi “Nākotnes pilnvarojuma reģistrā”, un tad pilnvarnieka tiesības uz laiku apturēs.
Civillikuma 2312. pants paredz, ka pilnvarojuma tiesības izbeigsies šādos gadījumos:
• savstarpēji vienojoties;
• beidzot doto uzdevumu;
• ja pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
• ja pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
• ar vienas vai otras puses nāvi;
• ja beidzies pilnvarojuma laiks (konkrēts datums, kas norādīts pilnvarā, vai arī laiks, kad pilnvarotājs atkal atgūst pilnu rīcībspēju).
