Nākotnes perspektīva – seniors darba tirgū 0
“Latvijas, tāpat kā Eiropas, sabiedrība noveco, tādēļ ir pēdējais brīdis apzināties un novērtēt senioru ieguldījumu arī valsts ekonomikā. Daudzi seniori ir uzkrājuši ievērojamas zināšanas, pieredzi, viņi ir spēka pilni un pozitīvi noskaņoti būt ne vien aktīvi savas ģimenes dzīvē, bet sniegt pievienoto vērtību arī sabiedrībai kopumā.
Ir apsveicami, ka uzņēmēji novērtē senioru dzīves gudrību un to spēj izmantot uzņēmuma izaugsmes veicināšanā. Ceru, ka kategorija “uzņēmumā strādā seniori” nostiprināsies uzņēmumu ilgtspējas indeksā,” ar šādiem ievadvārdiem pasākumu “Senioram draudzīgs uzņēmums” atklāja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Vajadzēs pielāgoties
Šis pasākums, kas norisinājās Eiropas gada par aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti (2012) ietvaros, nebija tikai “ķeksītim”, jo skaidri iezīmēja divas nopietnas tendences, ar kurām nākotnē nāksies saskarties Latvijas uzņēmējiem. “Kā to jau norāda starptautiskie, tostarp mārketinga, eksperti, viens no izaicinājumiem, ar ko drīzumā būs jāsaskaras uzņēmumiem, – kā reklāmu, produktus vai pakalpojumus padarīt saprotamākus un pieejamākus gados vecākiem cilvēkiem. Piemēram, kaut vai uzrakstiem uz preces iepakojuma vajadzēs būt ar lielākiem burtiem. Uzņēmumiem būs jāpielāgojas tam, ka iedzīvotāji kļūst vecāki,” norādīja Dace Avena, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja. “Otrs izaicinājums, kas jau tagad skar tos uzņēmumus, kuriem trūkst darbaspēka, – ko viņi darīs, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku, kā sekmēs to, lai sociālā situācija būtu labvēlīgāka un būtu mazāk ilgstošo bezdarbnieku vai sociālā riska jauniešu vai citu iedzīvotāju riska grupu, jo tas viss mazina arī šo uzņēmumu potenciālo klientu loku. Tostarp viņiem būs jāsaprot, ka demogrāfijas krīzes laikā labs darbinieks var būt arī seniora vecuma cilvēks.”
Dace Avena pastāstīja, ka, piemēram, Anglijā jau tagad ļoti daudz dara, lai uzņēmējus izglītotu šajos jautājumos.
Arī pie mums, ja vien negribēsim darbaspēku ievest no citām valstīm, būs jādomā, kā praktiski veidot senioriem piemērotu darba vidi un attīstīt atbilstošu personāla politiku un motivāciju, kā arī popularizēt uzņēmumu labās prakses piemērus uz senioru vērstas nodarbinātības politikas īstenošanā.
Uzņēmumu ilgtspējas indekss liecina, ka šobrīd Latvijā 70% uzņēmumu strādā pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, tomēr tikai 7% uzņēmumu prioritāte ir demogrāfijas jautājumi, atzina Indriķis Liepa no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta. Viens no ilgtspējas indeksa ekspertiem Jānis Gredzens arī atzīmēja: “Latvijā uz vecu cilvēku vairāk raugāmies kā uz tādu, kurš drīzāk ies prom no organizācijas, nevis kā viņu novērtēsim. Tiesa, Latvijā arī likumdošana nav elastīga, lai senioram būtu piemērots darba laiks vai kā citādi varētu nākt viņam pretim. Tāpat strādājošam pensionāram vairs nepienākas atvieglojumi un, kad darba attiecības beigušās, atkal jāsāk kārtot dokumentus atvieglojumu saņemšanai utt.”
J. Gredzena pieredze liecinot, ka seniori labprāt iesaistās projektos – tie sniedz gan papildu ienākumus, gan cilvēks jūtas novērtēts. “Arī savam mazbērnam uz jautājumu, kur vectēvs ies, var lepni atbildēt: “Es eju uz darbu, nevis pastaigāties”,” piebilda eksperts.
Nav jāglābj pasaule
“Mēs neaicinām uzņēmumus glābt pasauli, mēs gribam likt tiem saprast, ka sabiedrības novecošanās skars viņus pašus un viņu biznesu,” uzsvēra I. Liepa. “Tādēļ jau šodien jāsāk investēt nākotnes darbiniekos – paaudzē, kas pēc gadiem divdesmit trīsdesmit būs sasniegusi seniora vecumu, jauniešos, kas šobrīd klīst pa ielām un nākotnē varētu būt darba ņēmēji un potenciālie klienti.
Dace Avena kā piemēru min kāda Lielbritānijas tirdzniecības tīkla pieredzi, iesaistot darbā cilvēkus no ieslodzījuma vietām. Šim darbam viņi tiek sagatavoti, vēl atrodoties ieslodzījumā, lai pēc atbrīvošanas viņus uzreiz varētu pieņemt darbā. Kā izrādījies, šie cilvēki ir uzņēmumam lojālākie darbinieki.
Vienlaikus D. Avena atzīst, ka Latvijas sabiedrība šādam solim – sagatavot darbam bijušos ieslodzītos – varētu nebūt vēl gatava.
Pasākumā “Senioram draudzīgs uzņēmums”, iepriekš novērtējot uzņēmumu labo praksi, iesaistot darba tirgū seniorus, I. Viņķele izteica atzinību trim uzņēmumiem: SIA “Rimi Latvija”, AS “Latvijas balzams” un SIA “Grifs AG”. “Latvijas balzama” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš priecājās, ka atzinību guvušas uzņēmumā īstenotās programmas pirmspensijas un pensijas vecuma darbinieku atbalstam un zināšanu pēctecības veicināšanai. “Manuprāt, šodien Latvijas komersantu izaicinājums ir pienācīgi novērtēt seniorus jeb vecāka gadagājuma speciālistus. Viņu lojalitāte uzņēmumam un pieredze, kas gūta daudzu gadu garumā, ir liela vērtība uzņēmumam,” teica uzņēmuma vadītājs.
