Nākotnes pensijas Latvijā – uz ko var cerēt? 47
Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja
Pensiju sistēma nav tā “garšīgākā” tēma apspriešanai, un ir grūti noķert šīs tēmas savlaicīgumu. Kad esi jauns, ir grūti sevi motivēt iedziļināties jautājumos, kas kļūs aktuāli pēc 30-40 gadiem. Tad, kad līdz pensijai paliek 5-10 gadi, var jau būt par vēlu, lai spriestu par to, ko darīt, lai pensijā dzīvotu tā kā pašam gribētos.
Pensiju sistēmas un pensijas plānošanas jautājums iet roku rokā ar personīgās labklājības jautājumu. Iedvesmojoties no jaunākajām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD atskaitēm par pensiju sistēmām pasaulē, apkopoju svarīgākos faktorus, kas ietekmēs arī Latvijas topošos pensionārus.
Inflācija – bīstamais drauds pensiju krājējiem
Inflācija pēc savas būtības ir drauds visiem krājējiem, jo nauda, kura nepelna, ar laiku zaudē savu vērtību. Tomēr, ja runājam par pensiju uzkrājumiem, inflācijas aspekts kļūst vēl būtiskāks, jo ieguldījumu termiņš ir patiesi ilgs. Ja pensijas vecumā nevēlamies ievērojami zaudēt dzīves līmeni, pensijas ienākumiem ir jābūt līdzvērtīgiem pirmspensijas vecumā gūtajiem ne tikai nominālajos, bet arī reālajos ciparos.
Tāpēc ir svarīgi, ka pensiju sistēma tiek veidota tā, lai uzkrājumu vērtība laika gaitā palielinātos. Latvijā šī situācija tiek pārvaldīta ar trīs pensiju līmeņu sistēmu, kur 2. un 3.pensiju līmeņu uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, bet 1.līmeņa uzkrājums tiek indeksēts. Diemžēl pensiju 1.līmeņa indeksācija pilnībā nenosedz inflāciju visiem pensionāriem, un arī pensiju fondu ienesīgums ir ciklisks un pakļauts gan ekonomikas kāpumiem, gan kritumiem.
Saskaņā ar OECD datiem, tikai daļā no OECD valstīm pensiju uzkrājumu reālais (tas ir, ieskaitot inflācijas ietekmi) ienesīgums ilgtermiņā spēja būt pozitīvs. Arī Latvijā, neskatoties uz pozitīvo nominālo ienesīgumu, reālais pensiju uzkrājumu ienesīgums bija negatīvs. Daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka ilgu laiku Latvijas likumi ierobežoja ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, ļaujot akciju tirgū ieguldīt tikai pusi no pensiju 2.līmeņa portfeļa vērtības. Tā rezultātā pensiju 2.līmeņa ienesīgums ievērojami atpalika no ienesīguma akciju tirgos. Tomēr patlaban šī situācija ir atrisināta un daudzi pensiju plāni iegulda līdz pat 100% no portfeļiem kapitāla tirgū. Pensiju plānu ienesīgumu ietekmē arī komisijas, kas Latvijā ir likuma regulētas un ir konkurētspējīgas salīdzinājuma ar vairākumu OECD valstu.
Pēdējais, bet ļoti svarīgais, ir pašu pensiju fondu pārvaldnieku darbība, kuriem ir svarīgi rūpīgi pārvaldīt pensiju uzkrājumu un ņemt vērā ilgtermiņa tendences. Tas nozīmē gan piemērotāko stratēģiju izvēli, gan finanšu instrumentu izvēli, gan darbu ar likumdevējiem, lai pastāvīgi modernizētu pensiju sistēmu un paplašinātu ieguldījumu iespējas.
Pensionēšanas vecums – vai sagaidīsim?
Pensionēšanas vecums ir viens no apspriestākajiem un arī jutīgākajiem pensiju aspektiem sabiedrībā. Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Eiropā, kā arī paredzamā mūža ilguma pieaugumu, pensionēšanas vecums nemitīgi pieaug. Arī Latvijā uz 2025.gadu tas sasniegs nu jau 65 gadus.
Vairākas valstis, tostarp Igaunija, jau ir ieviesušas pensijas vecumu, kas ir piesaistīts paredzamajam mūža ilgumam. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs līdz ar dzīves ilgumu. Jau tagad var paredzēt, ka tādās valstīs kā Dānijā, Igaunijā un Zviedrijā tas sasniegs ap 70 vai vairāk gadu vecumu tiem cilvēkiem, kuri tagad uzsāk savas darba gaitas.
Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, ir acīmredzami, ka, politiķiem nāksies celt pensionēšanās vecumu arī Latvijā. Iedzīvotāji tiešā veidā nevar ietekmēt pensionēšanās vecumu (ja nu tikai ar strauju demogrāfijas uzlabojumu), tomēr katrs var sākt apdomāt, kā vēlētos sagaidīt savas vecumdienas un kāds ir viņa plāns B, ja pensionēšanās vecums būs stipri virs 70 gadiem. Tas nozīmē mūža ieguldījumu savā fiziskajā un mentālajā veselībā, kā arī papildu iemaņu un zināšanu ieguvi, kas ļautu turpināt darba gaitas jebkurā vecumā.
Aizvietojamības koeficients – cik liela būs pensija
Aizvietojamības koeficients parāda to, uz kādu pensijas apmēru attiecībā pret pirmspensijas ienākumiem var rēķināties. Šobrīd starp visām OECD valstīm aizvietojamības koeficients cilvēkam ar vidējiem ienākumiem ir vidēji 61%. Pēc datiem uz 2023.gadu vislielākie koeficienti ir Portugālē (99%) un Grieķijā (90%), kamēr zemākie ir Lietuvā (29%), Igaunijā (34%) un Austrālijā (34%). Latvija atrodas pa vidu ar šī brīža aizvietojamības koeficientu 53%.
Tomēr, skatoties uz priekšu un atceroties par iedzīvotāju skaita un ekonomiskās attīstības izaicinājumiem, var prognozēt, ka nākotnes aizvietojamības koeficients varētu mazināties un sasniegt 40% vai pat mazāk. Tas nozīmē gan nepieciešamību pēc politiķu un Centrālās bankas iniciatīvām, lai padarītu Latvijas pensiju sistēmu vēl stabilāku un pielāgotāku aktuālajai situācijai, gan arī to, cik būtiskas ir pašu iedzīvotāju un darba devēju rūpes par nākotnes labklājību, krājot pensiju 3.līmenī un citos ieguldījumu veidos.
Izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā, kam ir vērts pievērst uzmanību
Pēdējos gados Latvijas pensiju sistēmā notikušas vairākas izmaiņas, un dažas no tām ir mērķētas tieši uz nākotnes pensionāriem. Tā 2021.gadā tika izņemts likuma ierobežojums attiecībā uz ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, un tas bija labs pamats daudziem pensiju fondiem pāriet uz dzīvescikla stratēģijām. Iedzīvotājiem tas nozīmē – izvēloties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu, par to būtībā var vairs nesatraukties, jo jaunībā tas ieguldīs riskantāk, bet ar lielākām peļņas iespējām, kamēr tuvāk pensijas vecumam – piesardzīgāk, lai nezaudētu uzkrājuma vērtību.
Vēl svarīgas izmaiņas notiks šī gada 1.jūlijā, kad pensiju fondu pārvaldnieki varēs sākt konsultēt savus klientus – pensiju 2.līmeņa fondu dalībniekus par viņiem piemērotākiem pensiju plāniem. Tas ir pagrieziena punkts Latvijas iedzīvotājiem, jo pašlaik gandrīz puse no pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņiem nepiemērotos pensiju plānos, kas samazina viņu uzkrājuma pelnītspēju.
Jau ilgāku laiku notiek arī diskusija par iespēju pensiju 2.līmeņa kapitālu atstāt pensiju plānā arī pēc pensionēšanas, nodrošinot kapitāla pakāpenisku izmaksu. Tādējādi tā daļa, kas vēl netiek izmantota, turpinātu strādāt finanšu tirgos.
Kopumā jāsecina, ka Latvijā ir izveidota moderna un ilgtspējīgā pensiju sistēma. Tai ir vairāki izaicinājumi, tieši tāpat kā pārējām pensiju sistēmām pasaulē. Tomēr sadarbojoties gan valsts, gan pensiju pārvaldnieku līmenī, kā arī mums katram pievēršoties rūpīgai savas pensijas plānošanai, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus nākotnes pensionāru labklājībā.
