
Vīnogas – diētai un enerģijai 2
Vīnogas cilvēki pazīst jau tūkstošiem gadu. Vissenāk vīnogas kultivētas apvidū starp Kaspijas un Melno jūru un apkārtējās teritorijās – Irānā un Afganistānā.
Vīnogas satur dažādas organiskās skābes: ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi u. c.
Arī daudz glikozes un fruktozes, miecvielas, mikroelementus un makroelementus: kāliju, kalciju, magniju, bromu, jodu u. c. Vīnogās ir arī daudz vitamīnu A, B, C, P.
Mūsdienu medicīnā vīnogārstniecību lieto sirds, bronhu, nieru, aknu, novājinātas nervu sistēmas un hipertonijas gadījumos, kā arī organisma stiprināšanai. Vīnogu sulas lietošana stabilizē asinsspiedienu.