Pēteris Vilks: Nākotnes izaicinājums – sabiedrības saliedētība un uzticēšanās 2
Autors: Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks
Laikā, kad tuvojas spēkā esošā Nacionālās attīstības plāna (NAP) darbības perioda beigas un notiks jaunā NAP 2021.–2027. gadam projekta pirmās redakcijas apspriešana, jānovērtē, kas līdz šim sasniegts un kas ne, kā arī – kādi ir nākotnes fundamentālo pārmaiņu virzieni.
Vai esam sasnieguši NAP mērķus?
Jāatgādina, ka spēkā esošajā NAP (2014.–2020.) tika izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi – ekonomikas izrāviens (Eiropas Savienības vidējā iekšzemes kopprodukta sasniegšana uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā), ienākumu nevienlīdzības mazināšana un demogrāfiskās situācijas uzlabošana, panākot pozitīvu dabisko pieaugumu.
Kopumā jāteic, ka pirmajā lielajā mērķī izvirzītie uzdevumi tiks sasniegti un, visticamākais, pārsniegti, otrajā – nevirzāmies uz priekšu pietiekami strauji un nedaudz pat stagnējam, kas prasītu aktīvāku rīcību ar tiem nodokļu politikas instrumentiem, kas vērsti uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, visbeidzot, trešajā mērķī –
demogrāfiskās situācijas uzlabošana, panākot pozitīvu dabisko pieaugumu, – apzināmies, ka mērķis sasniegts netiks
un galvenais iemesls tam ir 90. gadu zemā dzimstība.
Izvērtējot NAP izvirzītos uzdevumus sīkāk, jāatzīst, ka 61% rādītāju notiek pozitīva virzība un mērķi tiks sasniegti, 20% rādītāju stagnējam, bet 19% rādītāju rezultāti, izvērtējot tos pērn, bija neapmierinoši.
Protams, šāda situācija prasa diskusiju par izmantoto instrumentu atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Starp citu, gribētu kliedēt arī mītu par NAP sasaistes trūkumu ar finansējuma avotiem – 90% no pašreizējam NAP izvirzītajiem mērķiem ir tikuši finansēti vai nu ar budžeta, vai arī ES fondu līdzekļiem.
Kādi ir nākamā perioda NAP fundamentālo pārmaiņu virzieni?
Tādi projektā ir vairāki, un tie saskan ar “Latvija 2030” dokumentu, kas formulē Latvijas nākotnes vīziju. Vienlaikus, plānojot nākotni, būtu jāņem vērā arī tas, ka nākamā perioda ES budžetā būtiski mainīsies ES struktūrfondu finansējuma mērķi, turpmāk liekot uzsvaru uz zinātni, inovācijām un klimata pārmaiņu novēršanas mērķiem.
Tātad, pirmkārt, Latvijai aktīvāk jāiesaista savi pilsoņi valsts un sabiedrības pārvaldībā, jāveido iekļaujoša sabiedrība, lai panāktu lielāku vienlīdzību, sabiedrības saliedētību un savstarpējo uzticēšanos.
Otrkārt, jāveic pasākumi, kas nepieciešami klimata pārmaiņu ierobežošanai un aprites ekonomikas attīstībai. Tas ir vispasaules process, kura radītās iespējas jācenšas izmantot dažādās nozarēs, vienlaikus tas prasa arī sabiedrisko vienošanos par to, kur un kādās jomās plānojam samazināt emisijas, īstenot aktīvāku vides politiku.
Treškārt, jānodrošina izglītības, zinātnes un kultūras virzošā loma nākotnes sabiedrības un ekonomikas izaugsmei, citiem vārdiem sakot, jāpāriet uz daudz augstākas pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā.
Publisko resursu pārdale un sabiedrības uzticēšanās
Ceturtkārt, Latviju sagaida uzņēmumu pāreja no biznesa modeļiem, kas balstīti zemās darbaspēka izmaksās, uz modeļiem, kas balstīti uz zināšanu radītām priekšrocībām. Piektkārt, būtisks turpmākās attīstības aspekts būs sabiedrības vienošanās par publisko resursu pārdali un motivējošas sistēmas izveidi nevienlīdzības mazināšanai reģionos.
Būtībā tas ir jautājums par to, cik lielā mērā esam gatavi iekšējai kohēzijai, līdzīgi kā ES pārdala līdzekļus vājāk attīstīto Eiropas reģionu attīstības veicināšanai.
Sestkārt, Latvijā nepieciešama paradumu maiņa pārvaldībā, lai tā patiešām kalpotu cilvēkam un sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus. Valsts pārvaldes reitings sabiedrības acīs joprojām ir zems, tāpat arī cilvēku sadarbība, iesaiste un līdzdarbība sabiedrības procesos ir nepietiekama.
Visbeidzot, septītkārt, ir jāpanāk sabiedrības uzticēšanās tiesiskumam valstī – ātrai un taisnīgai tiesībaizsardzības sistēmai.
Šī joma ir atslēga daudzu izvirzīto mērķu sasniegšanai – gan uzņēmējdarbībā, gan arī lielākas saliedētības un savstarpējās uzticēšanās veidošanai sabiedrībā.
