Nākotnes ambīcija ir radīt naudas atmazgāšanas inovāciju centru! Kā FID Latvijā “audzē kibermuskuļus” 20
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iecerētā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) inovāciju centra ideja, kurš galīgā nosaukuma trūkuma dēļ tiek dēvēts arī par AML inovāciju centru un AMLIH (Anti-Money Laundering Inovation Hub), proti, naudas atmazgāšanas novēršanas inovāciju centru, radusies, lai veicinātu informāciju tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu noziegumu izmeklēšanas un novēršanas procesā.
Kā atzīst FID priekšniece Ilze Znotiņa, informācijas tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir kļuvusi par būtiskāko priekšnoteikumu finanšu noziegumu izmeklēšanā, jo lielākā daļa šīs noziedzības ir pārvietojusies uz kiberjomu, savukārt esošo FID IT nodrošinājumu Znotiņa salīdzina ar lupatu deķi. To arī iecerēts labot ar FID inovāciju centra palīdzību. Centru paredzēts atklāt 2022. gada pavasarī, taču visus paredzētos darbus gan plānots pabeigt tikai 2024. gadā.
Nespēj sadarboties, komunicēt, analizēt
Par pirmo soli finanšu noziegumu izmeklēšanas IT sistēmas attīstībā esot kļuvusi “goAML” ziņošanas sistēmas ieviešana šī gada 1. oktobrī, kas būtībā ir vienotas ziņošanas sistēmas ieviešana, kas pārņemta no Apvienoto Nāciju Organizācijas. Šādas sistēmas priekšrocība ir tās vienotā daba, jo agrāk Latvijā pastāvēja divas dažādas un paralēli eksistējošas ziņošanas sistēmas – no vienas ziņojumi nonāca FID, bet no otras – Valsts ieņēmumu dienestā.
Skaidrs, ka divu sistēmu eksistence izmaksā dārgāk un vienīgais iemesls tādu pastāvēšanai ir tas, ka abas iestādes kaut kad iepriekš nav spējušas uzturēt pietiekami kvalitatīvu dialogu un apmainīties ar datiem, atzīst Znotiņa.
“Minētās “goAML” sistēmas ieviešanas procesā, kas aizņēma divus gadus, kļuva skaidrs, ka valstī ir ļoti daudzas sistēmas, kurām ļoti nāktu par labu spēja sadarboties ar citām sistēmām un to efektivizācija. Covid-19 laikā kļuva skaidra arī otra patiesība – ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā pasaules valstu nepastāv pietiekami droši datu apmaiņas kanāli, kas ļautu apmainīties ar dažādu informāciju.
Piemēram, “ABLV” bankas darījumu izmeklēšanas process, kurā piedalās 25 pasaules valstu dienesti, tikko pazuda iespēja tikties klātienē, ir krietni nobremzējies, jo nav skaidrs, vai komunikācijas procesā sūtītos datus nav iespējams pārtvert, un daudzi dienesti bez šādas drošības sajūtas atsakās veikt tādas vai citas darbības,” stāsta I. Znotiņa.
Tieši tādēļ viens no primārajiem FID Inovācijas centra uzdevumiem būs tieši drošu sakaru kanālu radīšana. Taču ar to viss nebeidzas – otra svarīga funkcija būšot analīze. Kā saka FID priekšniece, iecere ir radīt tāda līmeņa stratēģisko analīzi, kāda neesot bijusi pieejama nekad agrāk un kuru pasaulē varot atļauties tikai daži dienesti, kā arī zinātnisko pētījumu finanšu jomā stimulēšana.
“Vispārēja problēma finanšu noziegumu apkarošanā ir statistikas datu kvalitāte un tas, uz kādiem datiem un cik pamatoti tiek balstītas tās vai citas aktivitātes. Piemēram, pagājušajā gadā tika saņemti dati par to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto Lietuvas maksājumu iestāžu pakalpojumus. Ko ar šo informāciju darīt tālāk? Cik daudz resursu jāvelta šim jaunajam riskam?
Vai varbūt daudz lielāka uzmanība jāpievērš krāpniekiem, kas zvana cilvēkiem un cenšas viņus pārliecināt par fantastisku investīciju iespējām vai “brīdina” par aizdomīgo kustību kontā un tādēļ prasa nosaukt pieejaas datus bankas kontam? Bez kvalitatīvas statistikas un pētījumiem ir grūti izvērtēt, kurš no šiem riskiem ir lielāks un kur jāvirza resursi, lai cīnītos ar īstu, nevis iedomātu noziedzību,” viņa saka. Neesot tā, ka Finanšu izlūkošanas dienests neveicot nekādu analīzi, taču ar to nepietiekot – nākotnes cerības saistītas gan ar vietējo pētnieku un ārvalstu universitāšu un pētījumu centru iesaisti, gan arī neesot izslēgta sadarbība ar privātajām struktūrām.
Visbeidzot, trešais FID inovāciju centra darbības pīlārs būšot komunikācija un sadarbība. Parasti uzskata, ka problēmas rodas privāto iestāžu sadarbībā ar valsts iestādēm, taču Latvijai raksturīgāka problēma esot tieši vienas publiskas iestādes sadarbība ar otru, kā arī sadarbība starp publiskajām iestādēm Baltijas un Skandināvijas līmenī.
“Tādēļ viens no svarīgākajiem Inovāciju centra uzdevumiem ir radīt citu centru – informācijas saplūdes vai sintēzes centru, kurā apvienot mūsu rīcībā esošo informāciju ar to, kura ir VID, nodokļu un muitas policijā, prokuratūrā, KNAB un citur un kuru visas šīs iestādes varēs lietot.”
Cīņa ar iesīkstējušām problēmām
Valsts iestāžu un to radīto datu bāzu sadarbošanās vai, precīzāk sakot, nesadarbošanās ir veca un iesīkstējusi Latvijas valsts pārvaldes problēma, par kuru jau daudz runāts. Jāsaka, diez vai to varēs atrisināt tikai ar pusotra miljona palīdzību, sevišķi tad, ja daļa naudas paredzēta arī citiem uzdevumiem.
Laimīgā kārtā I. Znotiņa uzskata, ka liela daļa no problēmas nav vis saistīta ar tehniskām problēmām vai naudu, bet gan iestāžu savstarpējo neuzticību, un to esot iespējams atrisināt ar laika ieguldījumu un pārliecināšanu. “Trīs gadu laikā ir izdevies atrisināt daļu no šīm problēmām – galvenokārt tā ir iešana, runāšana un pārliecināšana, nevis naudas ieguldījums.
Viena no ļoti svarīgām sadarbības problēmām esot arī starptautiskā. “Šobrīd galīgi nav iespējams uzskatīt, ka, sakārtojot tikai Latviju, izdosies visu atrisināt. Igaunijā ir daudz uzņēmumu, kurus dibinājuši Latvijas uzņēmēji, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi aktīvi izmanto Lietuvas maksājumu iestāžu pakalpojumus.
Tādēļ bez sadarbības un datu apmaiņas vismaz Baltijas līmenī finanšu noziegumu izmeklēšanu nav iespējams nodrošināt. Jāsaka, ka mūsu Baltijas kolēģi uzskata, ka iestāžu sadarbības jautājumos Latvija ir priekšā abām kaimiņvalstīm un cenšas kopēt mūsu pieredzi. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Latvijā iestāžu sadarbības problēmas izdosies atrisināt, cerams, ka izdosies arī citur Baltijā,” stāsta I. Znotiņa.
Znotiņa neslēpj, ka FID nākotnes ambīcija ir radīt tādu naudas atmazgāšanas inovāciju centru ar mītnes vietu Latvijā, kas būs spējīgs pulcēt Baltijas valstu ekspertus finanšu izlūkošanas jomā un apmainīties ar labās prakses piemēriem, sadarboties kopīgu projektu īstenošanā un attīstīt sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļus legalizācijas novēršanā Baltijas valstu līmenī. Jāsaka – tas ir reti ambiciozs projekts par nelielu summu – pusotru miljonu eiro.
UZZIŅA
FID inovāciju centra veidošanas uzdevumi
• Pētniecības zāles un stratēģiskās komunikāciju telpas izveide un aprīkošana.
• Zināšanu apmaiņas, nodošanas un komunikācijas drošās tehnoloģiski aprīkotās platformas izveide.
• Iesaistīto pušu starpsistēmu savienojumu izveide, nodrošinot informācijas aizsardzību, un FID sistēmas pielāgošana datu apmaiņai, saziņai gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, nepieļaujot epidemioloģiskajiem apstākļiem ietekmēt ML apkarošanu (tehnoloģiju un tīkla aizsardzības risinājumi); JIT (joint investigation team) un JAT (joint analysis team) veidošana, koordinācija un vadība.
• Datu analīze un vadības algoritmu izstrāde, risināmo problēmu definēšana un matemātisko modeļu atlasīšana.
• Tehnoloģiski analītiskās platformas izveide hipotēžu analīzei.
Dati: FID
Jautājumi
Kas jūsuprāt ir šķērslis efektīvākai finanšu noziegumu izmeklēšanai?
– analīzes, sadarbības un datu apmaiņas trūkumi
– izmeklējošo iestāžu nepietiekamā kompetence
– korupcija.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
