Nākotne šodien – zviedri rokā ievieto mikročipu 2
Jau vairāk nekā 4000 zviedru izvēlējušies plaukstas augšpusē ievietot nelielu, rīsa izmēra mikročipu, kas satur informāciju par nēsātāja identitāti. Līdz ar to mikročips kalpo gan kā maksāšanas līdzeklis, gan kā elektronisks identifikācijas līdzeklis, ļaujot, piemēram, bez atslēgu izmantošanas vai kodu ievadīšanas iekļūt savās mājās, kāpņu telpā, birojā, koncertā u. c., kur citādi būtu nepieciešams kāds fizisks identifikācijas līdzeklis.
Procedūru piedāvā zviedru kompānija “Biohax”, tā maksā 180 dolārus, taču vairāki vietējie uzņēmumi izvēlējušies procedūru saviem darbiniekiem pat apmaksāt.
Turklāt par “Biohax” mikročipiem interesi izrādījušas arī vairākas lielas Lielbritānijas kompānijas, apsverot iespēju mikročipu implantus piedāvāt saviem darbiniekiem. Tomēr daudzi bažījas par šīs procedūras ētisko pusi un privāto datu iespējamo noplūdi.
Līdzīgs dzīvnieku čipiem
Pagājušā gada jūnijā zviedru pasažieru vilcienu pārvadāšanas kompānija “SJ Rail” paziņoja, ka ar mikročipu palīdzību braucienus apmaksā jau apmēram 100 cilvēki. Mikročips nodrošina biļešu augšupielādi rokā. Kad biļešu kontrolieris pārbauda biļetes, kontroliera rīcībā esošais viedtālrunis mikročipu atpazīst, paziņojot kontrolierim, vai pasažieris par braucienu samaksājis.
Tā ir tikai viena no mikročipa dotajām iespējām. Pat slavenā sociālo tīklu platforma “LinkedIn” sākusi atzīt mikročipus – to atliek pielikt pie viedtālruņa un mikročipa nēsātāja “LinkedIn” profils parādīsies viedtālrunī.
Šobrīd Zviedrijā zināmas septiņas kompānijas, kas izvēlējušās lietot mikročipus, tādā veidā samazinot izmaksas par fizisku caurlaižu izgatavošanu, kā arī nodrošinot iespēju ar mikročipiem norēķināties par ēdienu uzņēmuma kafejnīcā. Piemēram, jaunuzņēmums “Epicenter” tiem darbiniekiem, kas vēlas lietot mikročipu, uzņēmuma telpās pat rīko ballītes. Uzņēmumā ar mikročipu var atvērt durvis, darboties ar printeri, nopirkt smūtijus un daudz ko citu.
Kā tas strādā
Mikročipi izmanto tuvas distances datu apmaiņas sistēmu (angļu val. NFC) – to pašu, kuru izmanto bezkontakta kredītkartēs un mobilajos maksājumos. Kad sistēmu aktivizē, izmantojot elektromagnētiskos viļņus, tiek sākta datu apmaiņa starp mikročipu un ierīci, kas mikročipu aktivizējusi. Mikročips ir pasīva ierīce, kas nozīmē, ka tā satur informāciju, kuru citas ierīces var izlasīt, taču ierīce pati informāciju nolasīt nevar. Būtībā “Biohax” mikročips ir ārkārtīgi līdzīgs arī Latvijā zināmajiem čipiem, kurus implantē… dzīvniekiem.
Uztraucas par datu drošību
Tomēr ne viss gājis gludi – sākotnēji “SJ Rail” biļešu kontrolieri pirkuma apstiprinājuma vietā savos viedtālruņos ieraudzījuši pasažiera “LinkedIn” profilus.
Savukārt britu mikrobiologs Bens Libertons, kurš strādā un dzīvo Zviedrijas dienvidu daļā, ieteicis uz mikročipiem skatīties ar aizdomām. Viņš ir viens no tiem, kas Zviedrijas likumdevējiem pieprasa uzraudzīt mikročipu attīstības bumu, vajadzības gadījumā izstrādājot īpašus regulējumus to kontrolei: “Šobrīd to aprite ir visai droša, taču, līdzko tos izmantos ikviens un jebkur, risks noplūdināt savu privāto informāciju trešajai pusei kļūs arvien lielāks.”
Viņš norāda, ka viena no lielākajām bažām ir par to, ka mikročipus varētu izmantot, lai dalītos ar nēsātāja datiem par veselību un ķermeņa funkcijām. “Kad arvien vairāk sāks izmantot ar veselību saistītu informāciju, kad šos datus ievadīs mikročipos un izmantos pārsūtīšanai, būs nepieciešama pavisam jauna veida privātuma “siena”, lai nodrošinātu datu drošību,” ASV sabiedrisko radiostaciju tīklam “NPR” norādījis Libertons.
Paši “čipētie” pagaidām riskus nesaskata. Zviedriete Ulrika Selsinga biznesa portālam “Business Insider” norādījusi, ka viņu neuztrauc iespējamā mikročipa uzlaušana un privāto datu nozaudēšana, jo viņa neuzskata, ka šā brīža tehnoloģijas ir gana attīstītas, lai to spētu paveikt. Tomēr nākotnē šis jautājums var kļūt aktuāls, un tad viņa varētu arī apsvērt mikročipa izņemšanu.
Jāuzsver gan, ka Zviedrija ir visai slavena ar iedzīvotāju bezrūpību, daloties ar savu informāciju.
Zviedrijā, piezvanot ieņēmumu dienestam, var uzzināt, piemēram, jebkura pilsoņa algu.
To norādījis arī Libertons, uzsverot, ka citās valstīs pret saviem datiem izturas krietni uzmanīgāk. Vēl citi iemesli mikročipu popularitātei Zviedrijā – valsts jau izsenis bijusi par dažādu tehnoloģiju attīstību, kā arī strauji soļo bezskaidras naudas norēķinu virzienā. Dati rāda, ka Zviedrijā tikai viens no četriem cilvēkiem nedēļā kaut vienu reizi norēķiniem izmanto skaidru naudu. Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” ziņo, ka kopš 2010. gada skaidras naudas norēķini Zviedrijā samazinājušies no 40% līdz 15%.
Grib arī Lielbritānijā
“Biohax” pirms pieciem gadiem dibināja zviedrs Jovans Usterlunds. Viņš izteicies, ka privātuma datu regula, kas stājās spēkā pērn maijā, uzņēmumam pat palīdzējusi, jo visu noteikumu izpilde pierāda datu drošību. Tas varētu ļaut mikročipiem krietni ātrāk izplatīties visā Eiropā, tomēr tādas pašas regulas neesamība pasaules līmenī, visticamāk, aizkavēs tehnoloģijas izplatību globāli.
Runājot par uzņēmuma izplešanos Lielbritānijā, Usterlunds “Business Insider” apstiprinājis, ka šobrīd notiek pārrunas ar vairākām milzīgām Lielbritānijas kompānijām, kas nodarbina tūkstošiem darbinieku. Viņš gan nevarēja atklāt kompāniju nosaukumus.
