Nākotnē mākslīgais intelekts spēs noteikt smadzeņu bojājumus pacientiem, kas cietuši no insulta 4
Iespējams, nākotnē mākslīgais intelekts varēs kalpot, kā instruments neirologiem, lai veiksmīgi noteiktu kurā smadzeņu daļā noticis insults, informē “Neurology Clinical Practice”.
Jaunā pētījumā mākslīgais intelekts detalizēti apstrādā tekstu, kas ir slimības vēsturēs, lai noteiktu smadzeņu bojājumus.
Insults var izraisīt ilgstošu invaliditāti vai pat nāvi. Zinot, kur smadzenēs ir noticis insults, var prognozēt ilgtermiņa sekas, piemēram, runas un valodas problēmas vai cilvēka spēju kustēties. Tas uzlabo arī iespēju noteikt pacientam vislabāko iespējamo ārstēšanu.
Neiroloģiska izmeklēšana apvienojumā ar mākslīgā intelekta slimības vēstures analīzi var būt lietderīgs veids, kā noteikt smadzeņu bojājumus.
Cilvēkiem ar insultu parasti veic smadzeņu skenēšanu.
“Tomēr ne visiem, kam ir insults, ir pieejama smadzeņu skenēšana, tāpēc mēs vēlējāmies noteikt, vai mākslīgais intelekts GPT-4 var precīzi noteikt smadzeņu bojājumus pēc insulta, pamatojoties uz personas slimības vēsturi un neiroloģisko izmeklējumu,” skaidro pētījuma autors Jung-Hyun Lee, Amerikas Neiroloģijas akadēmijas loceklis.
Minētajā pētījumā aprakstīti 46 insulta gadījumi. Pētnieki apkopoja tekstu no pacientu slimības vēsturēm un neiroloģiskajiem izmeklējumiem.
Neapstrādāts teksts tika ievadīts mākslīgā intelekta rīkā GPT-4. Tad pētnieki lūdza tam atbildēt uz vairākiem jautājumiem:
vai dalībniekam bija viens vai vairāki bojājumi?
Kurā smadzeņu pusē atradās bojājumi?
Kurā smadzeņu reģionā tika konstatēti bojājumi?
Šie jautājumi tika atkārtoti par katru dalībnieku trīs reizes. Pēc tam mākslīgā intelekta sniegtie rezultāti tika salīdzināti ar smadzeņu skenēšanu katram pētījuma dalībniekam.
Pētnieki konstatēja, ka GPT-4 apstrādāja tekstu no veselības vēstures un neiroloģiskām pārbaudēm, lai noteiktu bojājumus daudzu dalībnieku smadzenēs, nosakot, kurā smadzeņu pusē bija bojājums, kā arī konkrēto smadzeņu reģionu, izņemot bojājumus smadzenītēs un muguras smadzenēs.
Lielākajai daļai cilvēku GPT-4 spēja noteikt, kurā smadzeņu pusē tika konstatēti bojājumi ar 74% jutīgumu un 87% specifiskumu.
Aplūkojot, cik bieži trijos testos katram dalībniekam bija vienāds rezultāts, GPT-4 bija konsekvents 76% dalībnieku attiecībā uz smadzeņu bojājumu skaitu.
Lai arī ģeneratīvais mākslīgais intelekts nav gatavs, lai to sāktu izmantot klīnikās, tas var būt atbalsta instruments, lai noteiktu bojājumus pēc insulta un mazinātu plaisu veselības aprūpes kvalitātē, skaidro pētījuma autors Lī.
Viņaprāt, šīs pieejas lietošanas potenciāls ir cerīgs, jo ir īpaši nepieciešams uzlabot veselības aprūpes kvalitāti mazāk attīstītajās valstīts, kur piekļuve moderniem neiroloģiskiem izmeklējumiem ir ierobežota.
Bet GPT-4 precizitāte ir atkarīga no sniegtās informācijas kvalitātes. Lai arī pētniekiem pētījuma laikā bija detalizēta slimības vēsture un informācijas par neiroloģiskajiem izmeklējumiem par katru pacientu, šādas kvalitātes informācija var nebūt pieejama ikvienam, kam ir insults.
