“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 13
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nākotne laukos izskatās ļoti pozitīvi, bet tikai tad, ja saimnieki pievēršas modernizācijai un robotizācijai,” tā “Latvijas Avīzei” nosaka Rēzeknes novada Dekšāres pagasta saimniecības “Druvas” īpašnieks Lauris Ikaunieks.
14.oktobrī Salaspils novadā notikušajā svinīgajā ceremonijā “Sējējs 2021” tieši viņš saņēma galveno balvu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”.
Iepriekš saimniekojis kopā ar tēvu, bet pērn nopircis klāt zemi un izveidojis pats savu saimniecību. Patlaban vairāk nekā 100 hektāros audzē graudus, zālājus un kukurūzu – lai būtu pašiem sava lopbarība ap 200 slaucamo govju ganāmpulkam.
Jautāts, kā veicas saimniekošana šajos sarežģītajos laikos, Lauris teic, ka neesot ne vainas, ja vien “turamies pie veselā saprāta un atbalstām cits citu”. “Lielākā problēma ir darbaspēks, kura lopkopībā īpaši trūkst. Neviens pie mēsliem kūtī negrib strādāt, lai gan nauda nesmird. Nopelnīt var labi, taču strādnieku nav. Vienīgā izeja ir automatizēt govju kūtī visu, ko vien var, tādēļ tuvākajos gados plānojam paplašināties,” tā Lauris.
Pamatīgi izvērsties plāno arī Ozoliņu ģimene, kas 14.oktobrī saņēma galveno balvu konkursa nominācijā “Ģimene lauku sētā”. Viņu saimniecība “Jāņkalni” atrodas Vidzemē, Gaiziņa tuvumā, un dibināta 1992. gadā, taču tās stāsts vijas cauri trim paaudzēm.
Vecaistēvs Edmunds savulaik selekcionēja rabarberus, tēva Ulda Ozoliņa saimniekošanas laikā tika iekopta viena no lielākajām krūmmelleņu audzētavām Madonas novadā 7 ha platībā, bet šobrīd dēla Māra Ozoliņa pārraudzībā esošajos 20 ha audzē ne tikai mellenes, bet arī zemenes, avenes, smiltsērkšķus, bumbieres, sausseržus, cidonijas un ķirbjus. Izaudzēto produkciju, kas netiek realizēta sezonas laikā, uzglabā pirms astoņiem gadiem celtā aukstuma glabātavā vai pārstrādā ievārījumos, biezeņos, konfektēs un žāvējumos.
Viens no pieprasītākajiem produkcijas veidiem esot dabiskās sulas bez cukura un konservantiem. Saimniecība nodarbojas arī ar stādu audzēšanu un realizāciju. Kā veicies šajā sezonā? Ļoti labi, teic saimes pārstāve, Ulda meita Ilze Lasmane, spriežot, ka acīmredzot rūpēs par veselību cilvēki beidzot izdara izvēli par labu nevis eksotiskajiem importa augļiem, bet vietējiem labumiem.
“Cilvēki bija kā izslāpuši pēc svaigām ogām. Vasarā īpaši liela piekrišana bija mellenēm – daudzi no Rīgas brauca pie mums lasīt ogas paši. Tāpat labs noiets smiltsērkšķu sulai un citiem labumiem,” tā Ilze. Viņa gan piebilst, ka šobrīd raizes sagādā produkcijas iepakojuma cenu pieaugums. “Bet nekas, pārdzīvosim arī to. Tā kā pieprasījums aug, ir jāpaplašinās. Cilvēki grib audzēt krūmmellenes savos mazdārziņos un meklē labus, izturīgus stādus. Zemes mums vēl pietiek, tādēļ nākamgad stādīsim vairāk.”
Šogad konkurss “Sējējs” notika jau 28. reizi un tajā bija astoņas nominācijas. Galveno balvu “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” saņēma Siguldas novada uzņēmums SIA “Rāmkalni”, kura ražotās sukādes, pastilas un sīrupi ir zināmi teju ikvienam. Nominācijā “Bioloģiskā lauku saimniecība” triumfēja Cēsu novada Zaubes pagasta SIA “Forest Fox”, kas audzē un pārstrādā bioloģiskos graudus, bet balvu “Gada veiksmīgākā kopdarbība” saņēma Kuldīgas novada mājražotāju kooperatīvs “Kuldīgas labumi”. Kuldīdznieki spējuši apvienot vairāk nekā 30 mājražotājus, no kuriem katrs ir atradis īpašos produktus – dārzeņus, augļus, sulas, kūpinājumus, mājas vistu olas un citus labumus, ko tirgot veikaliņā Kuldīgā.
Savukārt nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” uzvarētāja gods bezglutēna un bezlaktozes produktu ražotājam, Ogres novada Suntažu pagasta uzņēmumam SIA “Diamonds Food Group” un šī novada publisko un privāto partnerattiecību biedrībai “Zied zeme”.
Balvas saņēma arī mazpulcēni, pārākie bija Ventspils novada Puzes mazpulks un tā vadītāja Māra Kraule. Kā ierasts, zinātnieku galveno balvu saņēma Dārzkopības institūta eksperte, Dr. agr. Dzintra Dēķena par promocijas darbu “Plūmju potcelmu ietekme uz šķirņu ziemcietību un ražu”.
Savukārt balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” saņēma divas pētnieces – Dr. biol., laukaugu patoloģijas grupas vadītāja Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olga Treikale un Mg. lauks., vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītāja Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vija Strazdiņa.
Sveicot laureātus, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atgādināja, ka lauksaimniecības nozare veido ne tikai nozīmīgu daļu no valsts ekonomikas, bet arī nodrošina mūsu senču tradīciju un zemes saglabāšanu visplašākajā nozīmē.
“Tās ir ainavas, ko redzam ikdienā, tās ir darba vietas reģionos, tā ir svaiga un kvalitatīva pārtika Latvijas iedzīvotājiem. Darbs lauksaimniecības nozarē ir izaicinājumiem piesātināts, taču mūsu lauksaimnieki paaudžu paaudzēs un gadu desmitu garumā spēj rast arvien jaunus veidus, kā darīt Latvijai godu. Tādēļ ir svarīgs ne vien sacensības gars, bet arī labāko saimnieku, saimniecību, uzņēmumu un arī zinātnieku darba ieguldījuma apbalvošana.”
Konkursa laureāti saņēma Gada balvu “Sējējs” – bronzas statuju, kā arī diplomu un naudas balvu.
