Nākotnē jaunas HES būvniecība var kļūt ekonomiski izdevīga 0
Raugoties nākotnē, ja attīstās tehnoloģijas un samazinās būvniecības izmaksas vai mainās elektroenerģijas tirgus situācija, jauna hidroelektrostacija (HES) varētu kļūt ekonomiski izdevīga, intervijā pieļauj energokompānijas valdes loceklis Māris Kuņickis.
Patlaban kopējā analīzē esot redzams, ka šis projekts neiekļaujas koncerna elektrisko jaudu diversifikācijā, jo tas nesniegtu konkurētspējīgu elektroenerģiju par cenu, ar ko darboties visā Baltijā.
Lūgts paust viedokli, vai jaunas HES būvniecība uz Daugavas varētu būt interesanta arī kādam citam investoram, Kuņickis norāda, ka jebkurš jauns enerģētikas projekts ir saistošs un paver iespējas gan būvniekiem, gan materiālu ražotājiem un piegādātājiem, taču investoru aprēķins jebkuram šādam projektam ir līdzīgs – tiek analizēta tā atdeve salīdzinājumā pret ieguldījumu.
“Ne tikai “Latvenergo” tā vērtē. Praksē jebkuru potenciālo projektu investors analizē šādi: jāvērtē, vai, uzceļot konkrētā vietā uz Daugavas HES, investīcijas atmaksāsies un saražoto elektroenerģiju varēs realizēt brīvajā elektroenerģijas tirgu, vai piedāvāt mūsu klientiem par konkurētspējīgu cenu,” skaidro Kuņickis.
Pēc viņa norādītā, elektroenerģijas patēriņa un ražošanas struktūrā kodolenerģijas un HES avoti katrs ieņem savu vietu: HES strādā tā saucamajās patēriņa pīķa stundās un kalpo kā balansējošā enerģija, savukārt atomelektrostacijas (AES) ir bāzes režīma ražošanas avoti. Viņaprāt, Visaginas AES ir vairākas būtiskas priekšrocības – projektu pamato komerciāli aspekti, un tā sekmīga īstenošana nākotnē nozīmē konkurētspējīgas elektroenerģijas iegūšanu.
“Ja salīdzinām elektroenerģijas jaudas, tad Visaginas AES projekta gadījumā Latvijas komercuzņēmumam būtu 20% no tajā uzstādītās 1350 megavatu (MW) jaudas jeb 270 MW, un šī jauda dotu iespēju izstrādāt gadā 2-2,2 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, un tā ir bāzes režīmā izstrādāta enerģija. To izstrādā brīdī, kad tā ir nepieciešama, nevis tad, kad daba izrādījusi savu labvēlību, kā tas ir saistībā ar Daugavas HES. Jaunās iespējamās HES uz Daugavas sagaidāmais devums vērtējams līdz 0,35 TWh elektrības gadā vai sešas, septiņas reizes mazāk nekā 20% no Visaginas AES izstrādātās elektroenerģijas,” salīdzina Kuņickis.
Viņš piebilst, ka AES saražotā enerģija kā bāzes jauda būtu labs papildinājums jaudu diversifikācijā pie jau esošās HES kaskādes un termoelektrostaciju jaudām.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš rosināja domāt par jaunas HES būvniecību, iepriekš izteicies, ka projekts jāvērtē ne tikai “Latvenergo” ieceru kontekstā. “Kāpēc “Latvenergo”, kāpēc ne kāds cits, kurš ir gatavs šeit ieguldīt? “Latvenergo” jau ir viens pietiekami liels un atklāts jautājums, viens karstais kartupelis mutē – “Visagina”,” sacīja Valsts prezidents.
