Pasaule ap mums kļūst arvien digitālāka – elektroniski dokumenti medicīnas iestādēs, elektroniskas liecības skolēniem, elektroniskas uzskaites sistēmas dažādās iestādēs utt. Bet vai arī autovadītāju apliecības kļūs digitālas?
Lietuvas medijs “Verslo Žinios” šonedēļ vēstīja, ka Lietuvā jau no nākamā gada tiks testētas digitālās autovadītāja apliecības. Testēšanu veiks CityBee sadarbībā ar IT kompānijām, kas nozīmē, ka autovadītāji, kas izmanto minētā uzņēmuma nomas pakalpojumus, autovadītāja apliecību varēs iegūt savā tālrunī.
Paredzēts, ka tas ir solis pretī tam, lai nākotnē varētu atteikties no fiziska dokumenta un tiktu atvieglota transportlīdzekļa vadītāja identifikācija, izmantojot transporta nomas pakalpojumus.
Te radās jautājums, vai arī Latvijā nākotnē autovadītāja apliecības varētu būt digitālā formātā un vai ierastajā formātā tās nākotnē vairs nepastāvēs? Lai ratu atbildes uz šiem jautājumiem, sazinājāmies ar CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītāju Juri Teteri.
Viņš zina teikt, ka par šo tēmu Eiropas Savienībā tiek runāts jau sen un sperti jau arī konkrēti soļi: “Šis jautājums ir aktuāls ne tikai tāpēc, lai mums kabatā būtu tiesības, lai varētu aizbraukt no Rīgas līdz Bauskai. Pasaule kļūst arvien pieejamāka un vienotāka, tāpēc jau ir radīts tiesību akta projekts, kurš šobrīd ir apspriešanā, par Eiropas Savienības digitālo autovadītāja apliecību.”
Eksperts pagaidām gan baidās nosaukt termiņus, kādos mēs reāli varētu nonākt pie šiem digitālajiem dokumentiem. Kā jau tas Eiropas savienībā pieņemt, visi likumi tiek apspriesti divos līmeņos – vispirms Eiropas padomē, pēc tam parlamentā. Pēc tam katrai valstij tiek dots pārejas periods, kurā likumi jāievieš savos nacionālajos tiesību aktos. Un savs laiks paiet pēc tam arī praktiskajai ieviešanai.
“Līdz ar to, ja es skatos ļoti optimistiski, tas varētu notikt pēc kādiem 5 gadiem, kad arī Latvijā sāktu darboties digitālās autovadītāja apliecības, bet šī tiešām ir pavisam optimistiska prognoze. Taču domāju, ka saglabāsies arī dokuments taustāmā formā – tas nebūs nepieciešams, lai pārvietotos Eiropas Savienības iekšienē, taču to vajadzēs, lai dotos uz trešajām valstīm,” norāda Juris Teteris.
Lielākās grūtības šī projekta ieviešanā sagādājot Eiropas Savienības valstu lielās teritorijas un atšķirīgā tehnoloģiskā attīstība. Līdz ar tik plaši izmantota dokumenta digitālās versijas ieviešanu ir jābūt gatavam arī pilnvērtīgam pārvaldes mehānismam, lai autovadītājs, kurš tiek apturēts uz ceļa jebkurā no Eiropas valstīm, var uzrādīt savu dokumentu, un kontrolējošais darbinieks var operatīvi pārliecināties par tā derīgumu.
Protams, sistēmai ir arī ieguvumi, CSDD pārstāvis ieskicē tos: “Cilvēkiem vairs nevajadzēs atcerēties visur ņemt līdzi fizisko dokumentu, nebūs jāmaksā par tā izgatavošanu, taču, visticamāk, maksa būs arī par elektronisko dokumentu. Otrs nozīmīgs aspekts – šāds dokuments uzlabos satiksmes drošību. Nav noslēpums, ka šobrīd daudzi, kam ir “atņemtas” autovadītāja apliecības, patiesībā tās nav nodevuši un turpina nēsāt kabatā. Nereti šīs apliecības tiek izmantotas ārvalstīs, kur normālā gadījumā, apturot šādu cilvēku uz ceļa, neviens nepārbaudīs dokumenta derīgumu. Digitālu dokumentu tomēr varēs vienkāršāk un ātrāk anulēt, tādējādi pasargājot no šādu šoferu dalības satiksmē.”