Nākamnedēļ valdība lems par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā 7
Nākamajā nedēļā Ministru kabinets lems par grozījumiem Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, liecina valdības darbakārtība.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā likuma grozījumu projektā norādīts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Ministrijas sagatavotie priekšlikumi pārejai uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā ļaus gan kvalitatīvi īstenot jauno pieeju mācību saturam un mācību procesa īstenošanai, gan nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, norādīja ministrijā.
Likumprojektā ir iekļauti grozījumi, kas nosaka juridisko pamatu pārejai uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, kā arī precizē virkni likuma normu, kas ir nepieciešamas mācību valodas lietojuma tiesiskā regulējuma izveidei visā vispārējā izglītībā.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stātos spēkā pakāpeniski, pārejai uz mācībām latviešu valodā sākoties 2019.gada 1.septembrī, bet reformai noslēdzoties 2021.gada 1.septembrī.
Likumu plānots papildināt ar normu, kas nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārēja izglītībā un profesionālā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē tiek iegūta valsts valodā, vienlaikus precizējot, ka citā valodā izglītību var iegūt privātajās izglītības iestādēs Latvijā, kas darbojas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, un valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Likumprojektā, salīdzinājumā ar esošo regulējumu, tiek precīzāk noteikti gadījumi, kad izglītību var iegūt citā valodā, ņemot vērā, ka pamatā privātās vispārējās izglītības iestādes Latvijā savas izglītības programmas īsteno atbilstoši attiecīgajā valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajām prasībām, līdz ar to arī attiecībā uz mācību valodas lietošanu izglītības procesā tām ir jāizpilda valsts vispārējās izglītības standartā noteiktās prasības.
Tāpat likums papildināts ar nosacījumu, ka mācību satura un svešvalodas integrētas apguves pieejas īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs, izglītību var iegūt kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām atbilstoši attiecīgā valsts vispārējās izglītības standarta nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.
Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.
Grozījumi prezicē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar pārejas periodu, kurā tiek sākta likuma jaunās redakcijas piemērošana noteiktās klašu grupās un tiek īstenota notiek pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolā un izbeigta likuma pārejas noteikumu līdzšinēji noteiktā tiesiskā regulējuma piemērošana.
Lai sekmīgi īstenotu likumprojektā paredzētos grozījumus un nodrošinātu izmaiņas mācību satura pieejā, kā arī mācību valodas lietojumā vispārējā izglītībā, IZM ir paredzējusi atbalsta pasākumu kopuma īstenošanu pedagogiem, kas nodrošinās šo izmaiņu īstenošanu. Šādas izmaiņas pieprasa no vispārējās izglītības mācību procesa veidotājiem – vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, atbalsta personāla un izglītības iestādes administrācijas uzņemties valodas nesēja un kvalitatīvas valsts valodas apguves vides nosacījumu veidotāja lomu.
Valodas prasmes ir atkarīgas arī no valodas lietošanas intensitātes attiecīgajā prasmes līmenī, tādēļ, balstoties uz pašu pedagogu, izglītojamo, vecāku un izglītības pārvaldes institūciju sniegto informāciju, ir paredzēts pilnveidot vispārējās izglītības pedagogu, atbalsta personāla un administrācijas latviešu valodas lietošanas prasmes, lai viņi, īstenojot mācību procesu, spētu pilnvērtīgi pildīt valodas nesēja funkciju, piedalīties mācību procesa īstenošanā un sniegt nepieciešamo atbalstu izglītojamajiem viņu mērķu sasniegšanai.
Tāpat domāts par metodisko atbalstu un atbilstošu mācību līdzekļu pieejamību. Mācību līdzekļus jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanai ir paredzēts sagatavot ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.
Ņemot vērā likumprojektā paredzēto, IZM sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Latviešu valodas aģentūru ir novērtējusi, ka sākotnēji projektā plānotais mācību un metodisko līdzekļu apjoms un pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi varētu būt nepietiekami visa pārmaiņu kopuma īstenošanai vispārējā izglītībā. Tādēļ IZM rosina no ES struktūrfondiem papildus paredzēt finansējumu 4 497 498 eiro apmērā, lai laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam īstenotu papildu pasākumus pedagogu sagatavošanai darbam ar jauno izglītības saturu un nodrošinātu atbalsta pasākumus pedagogiem, kas strādā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē. Plānots, ka papildu atbalsts pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei tiks sniegts 6900 pedagogiem, tai skaitā 4500 pedagogiem, kuri strādā lingvistiski neviendabīgā vidē, gan arī metodisko un mācību līdzekļu izstrādei un pieejamības nodrošināšanai, it īpaši pirmsskolai, kur ir svarīgi nodrošināt ne tikai mācību līdzekļu esamību bet arī pieejamību un izmantošanas biežumu izglītības procesā.
Attiecībā uz citiem vispārējās izglītības posmiem pāreja uz kompetenču pieejā balstītu vispārējo izglītību paredz, ka mācību procesā arī turpmāk varēs izmantot jau izstrādātās mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus, bet tiks mainīti metodiskie norādījumi, kā arī tiks nodrošināti pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi šo metodisko norādījumu praktiskai īstenošanai.
