Nākamnedēļ iestāsies astronomiskais rudens, Latvijai tas atnesīs siltuma rekordus 0
Otrdien Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskais rudens, Latvijai tas iesākumā atnesīs siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.
Ekvinokcija būs 22.septembrī plkst.16.30.
Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs, – un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 22.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 12 minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 24. un 25.septembrī, liecina portālā “timeanddate.com” pieejamie dati.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk – katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, kad būs ziemas saulgrieži.
Nākamnedēļ Latvijā, sildot saulei, gaisa temperatūra bieži pakāpsies virs +20 grādiem un vietām, iespējams, sasniegs +25 grādus. 22.-26.septembrī daudzviet tiks pārspēti siltuma rekordi.
Naktīs gaisa temperatūra nereti saglabāsies virs +10 grādiem.
Sākot ar nedēļas vidu, brīžiem iespējams lietus un pērkona negaiss. Vējš galvenokārt mēreni pūtīs no dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem.
Jau ziņots, ka gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais jeb termālais rudens daudzviet Latvijā iestājās jau 25.augustā, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem +15 grādiem.
Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā.
Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.
Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.
Latvijas teritorijā rudens ekvinokcijas svinības jeb ražas svētki laika gaitā piesaistīti Miķeļa dienai jeb Miķeļiem, kas savulaik dēvēti arī par Mīkaļiem un Mīklāli. 29.septembris zināms kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim.
Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, jo ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis – auglības un labklājības simbols.
