Nākamgad – solījumu pildīšanas budžets? 3
Rīt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola dodas uz Saeimu ar portfeli, kurā ir nākamā gada valsts budžeta likumprojekts. Tam pievienoti vēl 57 likumprojekti, kuri ietver pasākumus valsts ieņēmumu palielināšanai, kā arī likumprojekts par vidējā termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.
Finanšu ministre nodēvējusi budžeta likumprojektu par solījumu pildīšanas budžetu. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības nozarēs, kā arī sabiedrības drošība. Kā viņa atzīst, lielu daļu no šīm jomām nepieciešamā papildu finansējuma esot izdevies atrast, pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Darba devējiem un darba ņēmējiem jautāju, vai Finanšu ministrijā sagatavotais valsts galvenais likumprojekts apmierina un vai tas sabiedrībai būs labāks nekā aizvadītajos gados izveidotie.
“Budžeta projektā diezgan liels uzsvars likts uz ieņēmumu palielināšanu, pastiprinot ēnu ekonomikas apkarošanu, kas, protams, būs ieguvums legālajai uzņēmējdarbībai,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns, “pašlaik tam uzņēmējam, kas godīgi maksā visus nodokļus, ir ļoti grūti konkurēt vienā tirgū ar tiem, kuri daļēji vai pilnīgi izvairās no nodokļu maksāšanas. Viens no ieguvumiem būs darbaspēka nodokļu nepiemērošana uzņēmējiem, kuri koplīguma ietvaros nodrošina darbiniekiem ēdināšanu. Ar darba nodokļiem neapliks maksājumus par ēdināšanu līdz 40 eiro vienai nodarbinātai personai mēnesī.”
Viņaprāt, atzinīgi jāvērtē jaunā kārtība taksometru pārvadājumu uzņēmumiem, paredzot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansā 130 eiro apmērā, rēķinot uz vienu automašīnu. “Tā liks lielākajai daļai uzņēmēju vismaz kaut ko samaksāt nodokļos, kā arī šajā nozarē nodarbinātajiem būs vismaz minimālas sociālās garantijas,” saka Pēteris Leiškalns.
“Budžeta projekta trūkums ir tas, ka nesamazinās darbaspēka nodokļi. Arī nākamgad tie būs visaugstākie Baltijā, īpaši vidējam un augstam atalgojumam. Tādējādi joprojām tiks kavēta ekonomikas virzība uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem,” spriež Pēteris Leiškalns.
Pēc LDDK pārstāvja domām, ekonomikas attīstību tāpat kavēs arī solidaritātes nodokļa saglabāšana. Ja šā nodokļa ietekmē kāds uzņēmējs pārcelsies uz citu valsti, Latvija zaudēs ne tikai šo nodokli, bet arī sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Ja šim uzņēmējam seko arī daļa viņa komandas, tad nodokļu zaudējumi budžetā ir vēl lielāki.”
Arodbiedrības nemierā
“Ar valsts budžeta projektu arodbiedrības nav apmierinātas,” atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. “Arī tajās nozarēs, kurām nākamgad ir plānots papildu finansējums, tas joprojām nav pietiekams. Piemēram, veselības aprūpē esam norādījuši, ka gan onkoloģijai, gan C hepatīta slimniekiem un citiem nepieciešams atrast papildu finansējumu, jo tas ir dzīvības un nāves jautājums. Tāpēc turpināsim par to runāt Saeimā, tāpat prasīt papildinājumu arī veselības aprūpes darbinieku darba samaksas pieaugumam,” pamato arodbiedrību līderis.
Kaut arī pedagogiem ir sagatavots algu palielinājuma grafiks atbilstoši slodzes pieaugumam, viņaprāt, darba samaksa nepieaugs, ja darba slodzi nebūs iespējams palielināt. Iznākumā daudzviet gaidītā algu pielikuma vietā pedagogiem būs sāpīgs atalgojuma samazinājums.
