“Ko laboratorijām darīt, ja atvedīs asins analīzes un kvota būs beigusies? Aptuveni 50% analīžu uz laboratorijām tiek nogādātas tālāko izmeklējumu veikšanai no ārstiem, un tikai puse tiek noņemtas pacientiem uz vietas laboratorijās. Iecerēto kvotu sistēmu nav iespējams administrēt bez e-veselības sistēmas un pienācīgas datu apmaiņas tiešsaistes režīmā. Tas būtu vienīgais leģitīmais mehānisms, kurš pasargātu pacientus no situācijas, kad cilvēki būs samaksājuši ārstniecības iestādēm par asins paraugu noņemšanu, bet, paraugus piegādājot laboratorijām, var atklāties, ka no budžeta līdzekļiem izmeklējumus veikt vairs nav iespējams. Šādiem gadījumiem ir nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā piegādātie paraugi tiks noraidīti,” saka E. Kazušs. 0
Atbalstāma ir kvotu turēšana pie ģimenes ārstiem un vienotu algoritmu un vadlīniju izstrāde, pēc kurām vadoties ārsti nozīmē nepieciešamās analīzes. Savukārt dubultās kvotēšanas iestrāde šajos noteikumos notiek pretēji pacientu un nozarē strādājošo interesēm. Speciālistiem ir neizprotama sasteigtība un tiesiski apšaubāmais ceļš, kādā to tiek mēģināts iedzīvināt. Šobrīd nav pieejams ne argumentēts pamatojums dubultās kvotēšanas sistēmas ieviešanai, ne arī informācija par atbilstošu normatīvo regulējumu un jaunajiem kontroles mehānismiem, kas būtu nepieciešami, ja no nākamā gada dubultā kvotēšana stātos spēkā. Tāpēc VADDA uzskata, ka MK noteikumu grozījumu projektu pašreizējā redakcijā nav iespējams virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. To nepieciešams tiesiski noteiktajā ceļā koriģēt atbilstoši pacientu un nozarē strādājošo interesēm, bet pēc tam nodot publiskai apspriešanai.
Dubultā kvotu sistēma nozīmē, ka turpmāk valsts kvotas tiks piemērotas ne vien ārstiem, kuri ārstē pacientus un pārzina to veselības stāvokli, bet arī laboratorijām, kuras pieņem analīzes laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Laboratorijas nepārzina pacientu veselības stāvokli un nevar spriest par pacientu tikai pēc saņemtā analīžu parauga, lai varētu pateikt, cik viņam ir aktuāla konkrēto izmeklējumu veikšana. Tādējādi dubultā kvotēšana ne vien papildus birokratizēs veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, bet arī palielinās korupcijas riskus, iedalot pacientus izredzētajos, kuriem valsts turpmāk apmaksās laboratoriskos izmeklējumus, un pārējos, kuri par visu būs spiesti maksāt paši vai arī atteikties no analīžu veikšanas. Absurdas situācijas veidosies, piemēram, gadījumos, kad pacients būs samaksājis par analīžu noņemšanu, bet laboratorijā izrādīsies, ka kvotas jau ir beigušās. Šādā gadījumā neizprotamā situācijā atradīsies arī laboratorijas, jo atbilstoši dubultās kvotēšanas principiem laboratorijas pārsniegt kvotas nedrīkstēs. Līdz ar to arī sniegt pakalpojumu pacientam laboratorija vairs nevarēs, kaut arī viņš pirms tam būs samaksājis par analīžu noņemšanu pie ārsta. Nav arī nekādas skaidrības, kā valsts kompensēs pacientiem turpmāk samaksāto naudu par analīzēm, ja viņi tās nevarēs saņemt. Analīžu nodošana pie ārsta turpmāk negarantēs iespēju saņemt arī analīžu rezultātus, jo kvotas būs ne vien ārstiem, bet arī laboratorijām. Tā būs zīlēšana kafijas biezumos par to, kuram paveiksies iekļūt izredzēto lokā un tiem, kuri valsts apmaksāto analīžu rezultātus nesaņems.
