Nākamgad prioritāte būs nodokļu samazināšana, demogrāfija un kultūra 0
Ministru kabinets 16.augustā vienojās nākamā gada budžetā prioritārajām vajadzībām atvēlēt 122 miljonus latu.
Valdība vakar pabeidza diskusijas par nākamā gada budžeta prioritātēm. Pēc premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) sacītā, atlikusi vairs tikai “tīri tehniska budžeta izstrāde”, lai līdz 1. oktobrim to varētu iesniegt Saeimā.
Kopumā atbalstītas prioritātes 122 miljonu latu apjomā. Arī tā sauktā fiskālā telpa (līdzekļu apmērs, ko valdība var atļauties tērēt papildus noteiktajai valsts budžeta bāzei) palielināta no 81 miljona latu līdz gandrīz 91 miljonam latu. “Ir veiktas korekcijas gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļā, lai nodrošinātu šo prioritāšu apmierināšanu,” preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistus informēja V. Dombrovskis.
Kā būtiskākās lietas premjers piesauca plānoto ienākuma nodokļa samazināšanu vēl par vienu procentpunktu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām palielināšanu par 10 latiem no nākamā gada 1. jūlija. Otrs būtiskākais nākamā gada budžeta jautājumu loks skaršot demogrāfisko situāciju. Valdība vienojusies dubultot māmiņu algu griestus no 350 uz 700 latiem. Tiek piedāvāts ieviest jaunu 50 latu mēneša pabalstu tām ģimenēm, kam nav iespējas sūtīt bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs (tam būs nepieciešami 3,8 miljoni latu), un citi tamlīdzīgi jautājumi. Treškārt, tikšot palielināts finansējums kultūras nozarei, kas esot nepieciešams gan Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības pabeigšanai un Jaunā Rīgas teātra remontam, gan Dziesmu un deju svētkiem un citiem kultūras pasākumiem.
Nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegšot 1,4% no IKP. Finanšu ministrs Andris Vilks prognozēja, ka tas būs viens no mazākajiem deficītiem Eiropā, bet brīdināja, ka mēs joprojām dzīvojam no aizņemtas naudas. “Pozitīva ziņa, ka izdevās vienoties par kompromisu starp visām nozarēm. Sākotnējās ministriju ambīcijas tēriņiem prioritātēm bija aptuveni 340 miljoni latu, bet tas tika samazināts līdz līmenim, ko varēsim atļauties, neietekmējot fiskālo disciplīnu. Taču diemžēl mums neizdodas atrast koleģiālu vienošanos, kas ļautu jau nākamgad izveidot bezdeficīta budžetu,” atzīmēja finanšu ministrs. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka budžeta ieņēmumu daļā Latvija atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Viņš arī optimistiski sprieda, ka nodokļu iekasēšanas rādītāji ļaujot domāt par ēnu ekonomikas mazināšanos, kas varētu turpināt sarukt arī nākamgad.
Valdība nolēmusi XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku organizēšanai novirzīt 3,39 miljonus latu, tajā skaitā mērķdotācijām pašvaldībām – 491 396 latus. XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” un XI Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanai piešķirti 107 220 lati. Vēl 1,6 miljoni nākamgad tiks atvēlēti, lai sagatavotu Rīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas pienākumiem 2014. gadā.
Tāpat valdība nolēma piešķirt 6,7 miljonus latu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanai, sākot ar šā gada 1. septembri.
