Nākamgad pieaugs Valsts kultūrkapitāla fonda budžets 0
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžets nākamgad pieaugs par 17%, un pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būs iespējams sarīkot četrus regulāros projektu konkursus gadā, piektdien žurnālistiem pastāstīja VKKF direktors Edgars Vērpe.
Fonda budžets nākamgad būs 4,171 miljons latu, kas gan joprojām ir apmēram divas reizes mazāk nekā pirmskrīzes laikā, kad tas sasniedza astoņus miljonus. VKKF nākamā gada budžetu papildinās arī ikgadējie ziedojumi, bet to apmērs pagaidām nav zināms.
Šajā gadā VKKF budžets kopā ar ziedojumiem ir 3,615 miljoni latu, tostarp ziedojumi līdz decembra sākumam bija 132 tūkstoši latu.
“Labā vēsts ir tāda, ka pieaugums pret iepriekšējo gadu ir 17%, salīdzinot šā gada valsts budžeta finansējumu un “Latvijas valsts mežu” ziedojumu ar nākamā gada budžetu un “Latvijas valsts mežu” ziedojumu,” teica Vērpe.
Nākamgad tiks atjaunoti projektu konkursi četras reizes gadā. Pēdējos gados VKKF konkursus rīkoja trīs reizes gadā.
No kultūrkapitāla fonda budžeta regulārajiem projektu konkursiem deviņās nozarēs tiks atvēlēti 2,184 miljoni latu, bet vēl 870 tūkstošus latu sadalīs mērķprogrammu konkursos “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts”, “Radošo industriju pilotprojektu izveide”, “Nacionālās identitātes veicināšana”, “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos” un “Dizaina un arhitektūras nozares eksporta spējas veicināšana”.
Vēl nepilni 550 tūkstoši latu būs pieejami “Latvijas valsts mežu” ziedojuma programmās “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”, “Atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai” un projektu konkursā par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas, lai nodrošinātu kultūras pieejamību reģionos.
“Mēs esam ļoti priecīgi, ka ir reāls [finansējuma] palielinājums, kas varēja izpausties konkursu skaita palielinājumā. Prioritāte visās nozarēs bija palielināt konkursu skaitu un konkursiem pieejamo finansējumu,” sacīja VKKF padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne.
Viņa norādīja, ka VKKF mērķprogrammas turpmāk būs pārnozaru jeb starpdisciplināras. “Mums vakar [ceturtdien] bija ļoti gara sēde, kurā izrunājām visu nozaru piedāvājumu, un izrādījās, ka vairākos gadījumos nozaru intereses sasaucas. Tāpēc bija diezgan likumsakarīgi veidot pārnozaru mērķprogrammu, kas no kultūrpolitikas viedokļa ir labi, jo VKKF tādējādi pārklāj kultūras lauku kopumā un koordinēti, nevis katra nozare dzīvo tikai savā nozares rāmī,” teica Beitāne.
VKKF direktors atzina – lai arī finansējums nākamgad pieaugs, neapmierināto tāpat būs daudz, jo arvien var atbalstīt tikai nelielu daļu pieteikto projektu. “Arī tad, kad mūsu finansējums bija normāls un pietiekams, visi nebija apmierināti. Jāsaprot, ka tas procents, ko mēs varējām apmierināt šogad, ir knapi 20%. (..) Nedomāju, ka fondam būtu jāatbalsta 100% iesniegto projektu, 50% būtu ļoti daudz, bet 30–35% būtu optimāli,” sprieda Vērpe.
“Mēs lēnām rāpjamies augšā, bet par ideālu šo situāciju nevar nosaukt nekādā gadījumā. Mēs vēl arvien esam diezgan smagā situācijā, tāpēc gaidīt, ka visi būs laimīgi, nav nekāda pamata,” uzsvēra VKKF direktors.
Saskaņā ar šovasar izstrādāto VKKF darbības stratēģiju fonds nākamajā gadā noteicis deviņus darbības virzienus – kultūras jaunrades procesu daudzveidības nodrošinājums; kultūras pētniecības nodrošinājums; izglītība un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, kultūras darbinieku mobilitātes veicināšana; starptautisko sakaru attīstīšana un Latvijas kultūras popularizēšana pasaulē; kultūras vērtību saglabāšana, izplatīšana un pieejamība plašai sabiedrībai; jaunrades projekti nacionālās identitātes un piederības izjūtas Latvijas kultūras telpai stiprināšanai; aktīva kultūras dzīve un kultūras pieejamība Latvijas reģionos; kultūras un radošo industriju attīstība, kā arī mūža stipendijas izcilām kultūras personībām.
