Nākamgad Latvijā uzstādīs taromātus. Cik centus varēsim iegūt par katru nodoto pudeli? 55
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tukšās taras nodošanai dzērienu tirdzniecības vietās nākamgad paredzēts uzstādīt ap 1000 no Norvēģijas ievestas taras nodošanas iekārtas jeb taromātus.
No 2022. gada 1. februāra Latvijā iedzīvotāji varēs nodot tukšās stikla un plastmasas pudeles, kā arī visu veidu skārda kārbas.
Nododot taru, iedzīvotāji saņems pretī kuponu par nodoto pudeļu vai skārdeņu skaitu un summu, kuru izmantotu pirkumiem veikalā vai atgūtu skaidrā naudā. Par katru nodoto tukšo pudeli vai skārdeni, ja uz tās būs nolasāma īpaša atpazīstamības zīme un svītrkods, iedzīvotājs atgūs desmit centus, kuri bijuši pieskaitīti ar alu, citu alkoholisku un bezalkoholisku dzērienu pildītas pudeles vai skārdenes veikala cenai.
Jaunās iespējas ar laiku varētu mazināt nelāgo ieradumu izmest tukšās pudeles un skārdenes lielceļu grāvjos, mežos, upēs un ezeros, piesārņojot vidi.
No Norvēģijas atgādātos taromātus uzstādītu tajās tirdzniecības vietās, kurās nododamo pudeļu un skārdeņu skaits būtu vismaz 3000 mēnesī. Citās, kur to skaits nepārsniedz 3000 mēnesī, taru pieņems veikalu darbinieki.
Piecu litru tilpuma plastmasas pudeles, kā arī degvīna un cita stiprā alkohola pudeles taromātos nodot gan vēl nevarēs, toties varēs nodot līdz divu litru tilpumam visu veidu stikla, plastmasas un skārda taru.
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Valsts vides dienesta (VVD) izsludinātajā konkursā pieteicās divi pretendenti: SIA “Depozīta iepakojuma operators”, kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem; SIA “Nulles depozīts”, kuras īpašnieki ir sadzīves atkritumu biznesa pārstāvji.
Bet par piemērotāko VVD atzina uzņēmumu “Depozīta iepakojuma operators”, kuram tagad uzticēta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana un apsaimniekošana turpmākos septiņus gadus – līdz 2029. gada 31. janvārim.
Par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviesta sen, Latvijā tērzē jau vismaz desmit gadus. 2013. gadā valdībā šī iecere it kā tika atbalstīta, Saeimā pat bija iesniegts likumprojekts, tomēr tas nevirzījās uz priekšu gadiem ilgi.
2015. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pavēstīja, ka no šīs ieceres būtu jāatsakās, tās vietā attīstot sadzīves atkritumu šķirošanu. Pilnīgi iespējams, ka VARAM izveidotajā darba grupā, kas sprieda par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, virsroku guva sadzīves atkritumu savācēji un poligonu turētāji, kuri nebija ieinteresēti atteikties no šī ļoti ienesīgā biznesa.
Kamēr VARAM un citu ministriju ierēdņi desmit gadus tērzēja par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas lietderību, tikmēr tā sekmīgi darbojās Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Horvātijā, Vācijā un Nīderlandē, kā arī citās Eiropas valstīs. Igaunijā un Lietuvā šī sistēma darbojas attiecīgi kopš 2005. un 2016. gada.
Ilgi gaidītā un plānotā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana neiztika bez ķīviņiem pat tad, kad tika izlemts tai par labu. Jūtot, ka no rokām izslīd peļņa – ik gadu vairāki desmiti miljonu eiro, SIA “Nulles depozīts” vērsās tiesā, apstrīdot pretendenta izvēles procedūru un prasot atcelt VVD lēmumu.
Tomēr šī gada sākumā VVD noslēdza līgumu ar “Depozīta iepakojuma operatoru”, kurš tagad vienojies ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems” grupas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nomu.
Pēc “Firmas.lv” datiem, SIA “Depozīta iepakojuma operators” reģistrēta 2020. gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Tās īpašnieki ir “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), “Cēsu alus” (12,05%), “Cido grupa” (12,05%), “PET Baltija” (12,05%), “Aldaris” (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
SIA “Tomra Collection Latvia” reģistrēta šī gada 7. jūlijā ar pamatkapitālu septiņi miljoni eiro. SIA pieder Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam “Tomra Collection Holding”, bet patiesais labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Ēro Nogene.
