Nākamgad Eiropas lidostas vienādi drošas 0
Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lidostām līdz jaunajam gadam jāsaņem sertifikāts, kas nosaka vienādu lidlauka ekspluatāciju, tehniskās uzturēšanas, pārvaldības un drošības izveidi. Starptautiskās lidostas “Rīga” un “Liepāja” ar šo pienākumu tikušas galā, tomēr citās dalībvalstīs šis jautājums tiek risināts pasīvāk. Novembrī papildu drošību garantējošo regulu saņēma vien 51% no 586 ES lidlaukiem. “Domāju, ka līdz gada beigām visas dalībvalstis šo lietu sakārtos. Šobrīd 461 lidlauks jau ir sertificēts, atlikuši vien 125,” norādīja Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Vairāku gadu darbs
“Eiropas Aviācijas drošības aģentūras informēja, ka novembrī 51% no esošajiem lidlaukiem Eiropas Savienībā jau bija pārsertificēti vai konvertēti atbilstīgi jaunajām prasībām. Šķiet, ka maz – tikai puse, bet ir zināms, ka daudzas dalībvalstis darbu ir paveikušas un līdz termiņa beigām, kas ir šā gada 31. decembris, atlikušie lidlauki arī tiks konvertēti. Mūsu teritorijā ir divi lidlauki, kas tiek pakļauti Eiropas Komisijas regulas sertifikācijai. Pirmā, kas saņēma sertifikātu, bija Starptautiskā lidosta “Liepāja”. Otrā – Starptautiskā lidosta “Rīga”. Sertifikāti tiek izsniegti saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu, kas nosaka lidlauka ekspluatācijas, tehniskās uzturēšanas, pārvaldības un drošības sistēmu izveidi. Tas ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs process. Tā laikā tiek vērtēti vairāki tūkstoši kritēriju. Piemēram, lidosta “Rīga” pie sertifikāta nonāca vien pēc trim gadiem. Šajā laikā tika pārskatīti un padziļināti izanalizēti visi lidlauka vadības procesi, to pilnveidošana drošības un pārvaldības prasībām, kādas konkrētajā brīdī izvirzījuši aviācijas nozares uzņēmumi Eiropā. Liepājas gadījumā sertifikācijas process ilga pusotru gadu.”
Uz jautājumu, kādēļ šāds sertifikāts ir vajadzīgs, M. Gorodcovs atbild: “Pirmkārt, ar konkrētu prasību ieviešanu tiek paaugstināts lidojumu drošības līmenis. Otrkārt, jaunā regula ietekmē pārvaldības sistēmas maiņu. “Liepāja” to būvēja no jauna, “Rīgai” bija nepieciešama iekšēja reorganizācija. Šādā veidā tiek sakārtota pārvaldības sistēma, kas iepriekš Eiropā nebija vienota.”
Vai sankcijas būs?
Starptautiskā lidosta “Rīga” ļoti lepojas ar to, ka sertifikāts iegūts krietni pirms termiņa beigām. Tas veicināšot lidostas konkurētspēju un attīstību. “Esam gandarīti par saņemto sertifikātu, kas no biznesa un attīstības viedokļa lidostai “Rīga” ļaus nostiprināt līderpozīciju ne tikai Baltijas tirgū, bet arī palielinās konkurētspēju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionos. Atbilstošais sertifikāts ne tikai garantē papildu drošību, bet ļaus lidostai piesaistīt jaunus aviopārvaldītājus. Pasažierim ir svarīgi, ja viņš zina, ka lidosta “Rīga” ir viena no 461 Eiropas lidostas, kas ir sertificētas atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka lidostā tiek attiecīgi uzraudzīts drošums, nokomplektēta visa nepieciešamā tehnika,” uzsvēra lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Kādēļ citas dalībvalstis nesteidzas ar sertifikātu nokārtošanu, un kādas sankcijas draud, ja līdz 31. decembrim šī lieta nebūs sakārtota? “Nav iespējams prognozēt, kā reaģēs Eiropas Komisija. Tas ir atkarīgs, cik liela šī problēma galu galā būs. Ja vispār tāda būs. Ņemot vērā to, ka jaunais lidlauku sertifikāts ir beztermiņa, daudzas iesaistītās dalībvalstis vēlas būt precīzas un nesasteidz šo lietu. Tomēr uzskatu, ka līdz jaunajam gadam arī atlikušie lidlauki tiks pie saviem sertifikātiem,” pārliecināts ir M. Gorodcovs.
“Lielākā daļa lidlauku jau ir sertificēti. Tomēr par kopējām sankcijām lidlaukiem, kas līdz šā gada beigām neiegūs sertifikātu, nav iespējams runāt. Katrs gadījums tiks vērtēts atsevišķi. Jāņem vērā, ka atbrīvoti no sertificēšanas ir lidlauki, kas neatbilst regulas darbības jomas kritērijiem. Atbrīvojumus var piešķirt arī lidlaukiem, kuriem pasažieru skaits gadā ir mazāks par 10 000 un gada kravu pārvadājumu skaits ir mazāks par 850. Tāpat arī nav iekļauti gaisa kuģi, kurus kontrolē un ekspluatē militārie spēki,” norādīja Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pārstāvis Dominiks Fudā.
