Nākamgad degviela būs dārgāka 9
Kur vien ej, ar ko vien runā – rāma Ziemassvētku miera vietā pukošanās. Visvairāk par jau janvārī gaidāmo degvielas cenu pieaugumu. Piedodiet – nevaru piebalsot. Ne jau tāpēc, ka baigi biezs būtu. Vienkārši – šādai reakcijai nav jēgas. Turklāt akcīzes nodokļa kārtējais pieaugums jau sen bija izziņots. Un tad arī vajadzēja iet uz ļoti augstām barikādēm. Vai klusiņām plānot savu turpmāko dzīvi mazliet citādu. Un tagad būt gatavam. Gatavam braukt drusku mazāk. Vai pelnīt drusku vairāk.
Bioetanola trūkst
Neliels pārsteigums ir valdības lēmums krasi paaugstināt bioloģisko degvielas piedevu obligātās normas. Pārsteigums, jo tai ļaužu daļiņai, kas šiem procesiem kaut cik nopietni seko, ir skaidrs – tas būs sarežģīti.
Pirmkārt jau tāpēc, ka Eiropas tirgū nemaz nav tādas bioetanola pārpilnības, lai jebkurš benzīna tirgotājs varētu vajadzīgo daudzumu “spirtiņa” iepirkt. Lūk, ko šajā sakarā jau vasarā rakstīja Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere:”Eiropas Komisija, 2009. gadā pieņemot 10% AER mērķi, pienācīgi nenovērtēja komercdarbības vidi biodegvielu ražošanā un plānoja, ka tiks izveidotas dažādu biodegvielu ražotnes, kuras spēs nodrošināt AER mērķa sasniegšanu.
Ražotnes pietiekamā apjomā nav izveidojušās. Rezultātā pasaulē, t. sk. Eiropas Savienībā, pašlaik un, prognozējams, arī 2020. gadā, nav un nebūs tādu biodegvielu ražošanas jaudu, lai spētu apmierināt pieprasījumu un visas Eiropas Savienības dalībvalstis reāli varētu sasniegt noteikto ekoloģisko mērķi tikai ar biodegvielu piejaukumiem vien.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2017. gadā Eiropas Savienībā dīzeļdegvielas patēriņš bija 259,3 miljonu tonnu apmērā. Tas nozīmē, ka AER mērķu sasniegšanai alternatīvai degvielai jābūt saražotai 30 miljonu tonnu apmērā, bet pašreizējās maksimālās ražošanas jaudas nesasniedz pat vienu trešo daļu no šī apjoma.
Eiropas Savienības institūciju ietvaros neviens nav atbildīgs par vajadzīgo ražošanas jaudu neesamību. Secīgi sanāk, ka atbildīgas ir dalībvalstis, kurām par budžeta līdzekļiem šādas ražotnes par iztrūkstošo apjomu būtu jābūvē, nevis “jāpārliek” atbildība uz degvielas tirgotājiem, kuri nekādā veidā nevar ietekmēt šādu biodegvielu ražošanu.
Ja ražotājam vēl ir iespēja, piemēram, ražot automašīnas vai degvielu atbilstoši noteiktam regulējumam, tad tirgotājam nav iespēju tirgot to, kā nav. Turklāt paredzot sodus par to, ka netiek tirgots tas, kā tirgū nav, ir absurds.”
Tātad – paaugstinoties pieprasījumam, piedevu tirgū var pietrūkt. Vai arī tās kļūs krasi dārgākas nekā pašlaik. Un tas tad nodemonstrēs tādu lēcienu kopējā degvielas cenā, ka par akcīzes pieaugumiņu pat aizmirsīsim…
Vai sodīs par to, ka nav?
Secīgi sanāk, ka atbildīgas ir dalībvalstis, kurām par budžeta līdzekļiem šādas ražotnes par iztrūkstošo apjomu būtu jābūvē, nevis jāpārliek atbildība uz degvielas tirgotājiem, kuri nekādā veidā nevar ietekmēt šādu biodegvielu ražošanu.
Ja ražotājam vēl ir iespēja, piemēram, ražot automašīnas vai degvielu atbilstoši noteiktam regulējumam, tad tirgotājam nav iespēju tirgot to, kā nav. Turklāt paredzot sodus par to, ka netiek tirgots tas, kā tirgū nav.
Otrkārt – vēl vienas ziepes, Latvijai specifiskas, saistītas ar auto vecumu. Nez vai visi veterāni šo ekoloģisko miksli bez problēmām rīs. Sevišķi dīzeļi, kam netiks piebarots vis “spirtiņš”, bet kaut kāda biezāka un glumāka eļļa. Ka tik vecīši nesabojā māgas…
Labi, piedodiet. Nav jau smieklīgi. Bet – vienalga – šāda vai tāda sūdzēšanās neko nedos. Iekšdedzes dzinēju degvielas kļūs dārgākas šogad. Un nākamajos gados. Lai tās dedzinātu un atmosfēru piesārņotu mazāk. Tāda ir dzelžaina Eiropas nostāja šajā jomā. Un nez vai mūsu ministri, aizstāvēdami trūcīgā latvieša vēlmi un tiesības turpināt braukt lēti un smirdīgi dūmojot, pieteiks karu Briselei…
Atbilstošas riepas
Tātad – pareizi būs, ja bez neko nedodoša īgnuma plānošu savus braucienus jauno, augošo degvielas cenu rāmjos. Un vēl – degvielu pirkšu un dedzināšu tikai tad, ja normālas riepas jau būšu apāvis. Nevis kā tagad, kad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) no 878 pārbaudītajiem auto Kurzemes reģionā 28 spēkratiem konstatēja satiksmei neatbilstošas riepas. Daugavpils un Liepājas reģionos 41 spēkratam konstatētas satiksmei bīstamas riepas. Liepājas pusē tika arī anulētas pirmās 13 tehniskās apskates uzlīmes.
Un kāda šo ziņu lasītāja reakcija: “Par noteikumiem neatbilstošām riepām tagad ņemšot nost numurus. Varam moralizēt, ka tā tiek darīts drošības vārdā, bet vai nav tomēr tas sava veida rekets? Ir taču jāsaprot, ka cilvēkam, kurš laukos saņem minimālo algu, naudas jaunām riepām nepietiek.
Un pirmajā reizē par tām plikajām vajag aizrādīt. Tikai otrajā sodīt tik bargi.”Te nu mēs esam… Esot jāsaprot un jāaizrāda. Jo naudas taču nav. Ne dārgākai degvielai, ne kaut vai lētākajām (nebūt ne sliktākajām. – A. J.) ķīniešu riepām, spējīgām kalpot kādas četras ziemas. Nav. Bet jābrauc.
Nekas, ka viens šitāds dīķī uz jumta iekrita, pats izpeldēja, bet visu ekipāžu noslīcināja. Nekas, ka otrs apdzenot paslīdēja un pretējā joslā nosita kādu nu pavisam nevainīgu. “Man jābrauc.” “Būšu piesardzīgs.” “Man veiksies.”
Nu nez vai – pat ar dziļāko līdzjūtību – šādu viedokli varam pieņemt. Turklāt tos numurus jau tagad ņem nost tikai tiem, kuru riepas ir ar seklāku rakstu, nekā atļauts vasarā. Par ziemas normas (4 mm) neizpildi vien aizrāda. Vēl lielāku toleranci prasīt nav prāta darbs.
Tātad – raudi vai dziedi – jau pēc divām nedēļām degviela būs dārgāka. Iespējams pat, ka par centiem desmit litrā. Ja mēnesī tērē 100 litrus, tas būs 10 eiro. Vai tiešām esam tik vārgi, ka šādu investīciju zaļākā nākotnē nevaram ar lepnu smaidu atļauties? Kā tad tie portugāļi, piemēram, var?
