Nākamgad ceļu sakārtošanai plāno novirzīt par 24,4% vairāk naudas 0
Nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu plānots Latvijas autoceļu sakārtošanai pieejamā finansējuma pieaugums par 24,4% – līdz 357 miljoniem eiro, pirmdien Autoceļu padomes sēdē informēja Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Viņš norādīja, ka šajā summā ietverti gan valsts, gan reģionālās, gan vietējās nozīmes autoceļi. “Lielākā sāpe, protams, ir vietējie ceļi, taču arī tie ir iekļauti,” sacīja LVC vadītājs.
Pēc Langes teiktā, 47,9 miljoni eiro no šīs summas ir pieprasīti nākamā gada budžetā kā jaunās politikas iniciatīva.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) sēdē atzīmēja, ka šogad ministrija neprasa “kādu abstraktu summu”, bet jau ir iezīmēti konkrēti veicamie darbi. “Drīzumā atsāksies sarunas par valsts budžetu. Aicinu pašvaldības un plānošanas reģionus kopā ar mums aizstāvēt šo jauno politikas iniciatīvu. Ja mēs to aizstāvēt nespēsim, tad šie darbi paliks neveikti,” sacīja Matīss.
“Vēlamais virziens ir, ka valstij ir 70% finansējuma un pašvaldībai 30%. Uz to vajadzētu virzīties,” piebilda ministrs.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norādīja, ka drīzumā savienības valdes sēdē paredzēts spriest par nākamā gada valsts budžetu un šis jautājums būšot svarīgs.
Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” prezidents Andris Bērziņš sēdē sacīja, ka jaunajai valdībai būtu jāsakārto likumdošana saistībā ar finansējumu autoceļu sakārtošanai. Viņš atgādināja, ka vairākas partijas, tostarp satiksmes ministra pārstāvētā “Vienotība”, pirms vēlēšanām apņēmās no 2015.gada atjaunot Autoceļu fondu.
Bērziņš stāstīja, ka arī valdības deklarācijā minēta attiecīgas jomas sakārtošana, nodrošinot ceļu un tiltu atjaunošanu no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu un publiskās-privātās partnerības līdzekļiem.
Savukārt Matīss atzīmēja, ka Autoceļu sakārtošanas programma 2014.līdz 2020.gadam jau ir ieviešanas procesā. Ministrs uzsvēra, ka jaunajai valdībai ir būtiski turpināt programmas ieviešanu, kas līdz 2020.gadam paredz pakāpeniski kāpināt ceļu sakārtošanai pieejamo finansējumu.
“Mēs turpināt strādāt tādā pašā kārtībā, kā mēs to darījām, atbilstoši Autoceļu sakārtošanas programmai,” teica Matīss.
Viņš atzina, ka būtu gandarīts, ja programmas īstenošanai nepieciešami līdzekļi jau būtu budžetā iezīmēti, jo tad nevajadzētu katru gadu prasīt papildu līdzekļus jaunajās politikas iniciatīvās. “Tā jau nav nekāda jaunā politikas iniciatīva. Tā ir tā pati programma,” piebilda ministrs.
LVC pavēstīja, ka no plānotajiem 357 miljoniem eiro autoceļiem nākamgad 125,6 miljoni eiro ir valsts budžeta bāzes finansējums, 24,6 miljoni eiro – Eiropas Savienības fondu finansējums 2007.līdz 2013. gada periodam, 98,3 miljoni – Eiropas Savienības fondu finansējums 2014.līdz 2020.gada periodam, 38 miljoni eiro – valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību autoceļiem, 12 miljoni eiro – Zemkopības ministrijas autoceļu programma, 11 miljoni eiro – ieņēmumi no autoceļu nodevas jeb vinjetes un 47,9 miljoni eiro – pieprasījums no valsts budžeta jauno politikas iniciatīvu ietvaros.
“Ja tiks piešķirts nepieciešamais [papildu] finansējums [jaunajās politikas iniciatīvās], nākamgad būs iespējams veikt remontdarbus 46 objektos uz vietējiem autoceļiem. Ja papildu finansējuma nebūs, tad remontdarbi notiks vien septiņos vietējo autoceļu posmos,” paskaidroja uzņēmumā.
LVC nākamgad plāno strādāt vairāk nekā 1000 kilometros valsts autoceļu. Lielākie remontdarbi turpināsies uz Liepājas šosejas, tiks pabeigts remonts uz šosejas Jelgava–Eleja līdz Lietuvas robežai, darbi notiks arī uz autoceļa Rēzekne–Daugavpils.
Autoceļu sakārtošanai atvēlētais finansējums šogad ir 287 miljoni eiro.
Jau rakstīts, ka pirmdien Rīgā notika Autoceļu padomes sēde.
LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
