Nākamās eirozonā – Lietuva un Polija 0
Pirms gada Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite intervijā “Latvijas Avīzē” (11.06.2012.) sacīja, ka “Lietuvā nav noteikts datums eiro ieviešanai. Tas var būt lietderīgi, lai iekšēji sagatavotos. Nedomājam ieviest eiro, cik vien ātri iespējams”. Taču šogad Grībauskaite ir mainījusi viedokli un stingri pastāv, ka eiro Lietuvā jāievieš 2015. gadā.
Eiropas Parlamenta (EP) visjaunākā deputāte Radvile Morkūnaite-Mikuleniene (29), kas strādā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā un pārstāv kristīgos demokrātus, kas Lietuvā ir opozīcijas partija, komentējot prezidentes nostājas maiņu, uzsvēra, ka pirms diviem gadiem Lietuva bija ļoti tuvu eiro ieviešanai, bet, viņasprāt, politisku iemeslu dēļ tas netika izdarīts. Prezidente ņēmusi vērā sabiedrības viedokli, kas bija ļoti skeptisks pret eiro ieviešanu. R. Morkūnaite-Mikuleniene: “Pēc ekonomiskās krīzes Eiropas Savienībā valda uzskats, ka eirozonas paplašināšana ir vienīgā iespēja, kā arvien labāk uzlabot valstu ekonomisko sadarbību. Māstrihtas kritēriji noteic, ka inflācijai ir jābūt 1,5%, Lietuvā tā patlaban ir 2,5%, un mēs ļoti strādājam pie tā, lai sasniegtu ne tikai šo, bet arī citus Māstrihtas kritērijus, kas ļautu 2015. gadā ieviest eiro. Patlaban pret eiro ieviešanu ir 57% Lietuvas iedzīvotāju. Lielākā daļa emocionālu iemeslu dēļ, jo liti daudzu uztverē ir kā nacionālais un neatkarības simbols, kas jāsaglabā.”
Grībauskaite ir Eiropas politiķe – pirms kļuva par Lietuvas prezidenti, strādāja par Eiropas Komisijas budžeta komisāri, un pēc ekonomiskās krīzes viņa ir labi sapratusi, ka pievienošanās eirozonai ir vienīgā iespēja, kā veidot ciešāku ekonomisko sadarbību starp dalībvalstīm.
Deputāte uzskata, ka ES valstis velta daudz pūļu, lai nodrošinātu eiro nākotni, palīdzētu Kiprai un Grieķijai šajā ziņā. “Tas būtu ļoti sāpīgi mums visiem, ja eirozona sabruktu, es pat teiktu, ka tās būtu ES ekonomiskās savienības beigas,” atzina R. Morkūnaite-Mikuleniene.
Negrib atpalikt no kaimiņvalstīm
EP deputāts, atbildīgais par EP ziņojumu par Latvijas pievienošanos eirozonai Burkhards Balzs pastāstīja, ka viņš ticies ar Lietuvas finanšu ministru, kurš paudis Lietuvas vēlmi pievienoties eirozonai 2015. gadā. B. Balzs: “Tā nav slikta lieta mācīties no kaimiņiem vai draugiem. Lietuvai ir visas iespējas sasniegt izvirzīto mērķi 2015. gadā. Visticamāk, sekojot Lietuvas piemēram, Polija pievienosies eirozonai 2016. gadā. Bet tas ir mans personīgais viedoklis.” Balzs gan nevarēja atbildēt, kura būs nākamā valsts aiz Polijas, jo viņam neesot informācijas, kura valsts vēl ilgojoties pēc eiro.
EP deputāts Krišjānis Kariņš: “Pirms kāda laika Lietuvas prezidente izteicās skeptiski par pievienošanos eirozonai, bet tagad Lietuvas politiķi jau runā citādi – ja Igaunijā ir ieviests eiro un Latvijā tiks ieviests, arī Lietuvai būtu ļoti svarīgi to izdarīt. Kaimiņvalstij ir liels darījumu apjoms gan ar Latviju, gan Igauniju.
Ja šīs abas valstis ir eirozonā, tad Lietuvai, veicot darījumus, radīsies liekas izmaksas. Patlaban investīcijas ieplūst Igaunijas tautsaimniecībā, jo tā tiek uztverta par drošāku nekā abu pārējo Baltijas valstu tautsaimniecība. Līdzko Latvijā būs eiro, tā mūsu valsts ar Rīgu centrā kļūs pievilcīgāka investoriem nekā līdz šim un Lietuva tiks atstāta kā vismazāk pievilcīgs investoru mērķis. Tieši tas ir iemesls, kāpēc Lietuvas prezidente mainījusi savu retoriku. Es domāju, ka Lietuva darīs visu, lai sekotu Latvijai.”
Var nonākt grūtā situācijā
Mūsu kaimiņvalstij tāpat kā Latvijai pirms pievienošanās eirozonai būs jābūt gatavai atbildēt par nerezidentu noguldījumiem, skaidrot sabiedrībai, kāpēc nepieciešams ieviest eiro, un pārliecināt ES institūcijas par sociālās un nodokļu politikas ilgtspēju. Abās valstīs joprojām liela daļa sabiedrības ir pret eiro ieviešanu. Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone uzskata, ka mūsu valstī eiro skeptiķu skaits samazinoties, jo pie tā daudz piestrādājot masu informācija līdzekļi – diskusijas par eiro esot vienas no kvalitatīvākajām, kādas jelkad bijušas Latvijas medijos.
Pētot jautājumu par nerezidentu naudu bankās, visticamāk, Lietuva ne ar ko būtiski neatšķirsies no Latvijas. Eiropas Komisijas konverģences ziņojumā par Latvijas gatavību pievienoties eiro ir neliela rindkopa, ka Latvijai ir tirgus priekšrocības piesaistīt nerezidentu naudu un svarīgi turēt īpašu uzraudzību pār tām bankām, kurās ir augsts nerezidentu noguldījumu procents. K. Kariņš: “Tas ir konstatējums, un nekur nav rakstīts, ka tā būtu problēma. Jāatceras, ka uz nerezidentu naudām mums ir drošības ventiļi. Septiņdesmit procenti no visiem banku aktīviem ir tajās bankās, kuras pamatā neapkalpo vai ļoti maz apkalpo nerezidentu naudu.
Nerezidentu nauda no kopīgiem aktīviem veido 30%. Banku uzraugs ir noteicis, ka tām bankām, kurām ir augsts nerezidentu noguldījumu procents, ir jābūt lielākām kapitāla rezervēm nekā tajās bankās, kur šis procents ir zems. Tas tādēļ, lai nodrošinātos pret nerezidentu naudas aizplūšanu – pat ja puse naudas aizplūstu, nekas traks nenotiktu.
Jāatceras, ka tās bankas, kuras apkalpo nerezidentu naudu, pārsvarā transakcijas veic ASV dolāros. Tas nozīmē, ka tām ir nepieciešami ASV korespondējošie konti. Amerikā ir ļoti augstas prasības pret nelegālās naudas legalizāciju – ja bankas uzņemtu nelegālo naudu, kas iegūta, piemēram, no narkotiku tirdzniecības, tad ASV slēgtu šos kontus un banku darbība apstātos. Kā zināms, pirms vairākiem gadiem šādā garā tika slēgta VEF banka. Tā situācija Latvijā nav tik nedroša, kā viens otrs saka, un šajā ziņojumā tas pilnībā ir atspoguļots.”
