Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Imants Kokars diriģē  XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku noslēguma koncertā “Latvija – saules zeme” Mežaparka Lielajā estrādē.
Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Imants Kokars diriģē XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku noslēguma koncertā “Latvija – saules zeme” Mežaparka Lielajā estrādē.
Foto – Leta

Nākamajos Dziesmu svētkos kori varētu diriģēt Imanta Kokara hologramma 6

Nākamajos Dziesmu un deju svētkos kori varētu diriģēt pirms diviem gadiem mūžībā aizgājušā Imanta Kokara hologramma, šonedēļ notiekošajā konferencē, kas veltīta Dziesmu un deju svētku norisei, pavēstīja XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku radošais direktors Gatis Mūrnieks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa teiktā, tā būtu pamanāma un labi nolasāma zīme, ka Dziesmu un deju svētkos var iesaistīties jebkurš. Mūrniekam šāda ideja radusies, ciemojoties pie bērniem Kuldīgā un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Uzdodot bērniem jautājumu par to, vai viņi sevi redz Dziesmu svētkos, Mūrnieks sapratis, ka skolēni nezina, kā iespējams piedalīties svētkos.

Mūrnieks norādīja, ka vēlas panākt, lai svētkos iesaistās iespējami plašāks cilvēku loks, vairāk uzrunājot arī bērnus un jauniešus. “Tā ir dalība caur neiespējamo,” viņš komentēja hologrammas idejas nozīmi, skaidrojot, ka tādā veidā svētkos varētu piedalīties arī kāds, kurš citādi to nespēj. Tā tiktu parādīts, ka dalība Dziesmu svētkos ir iespējama pilnīgi ikvienam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūrnieks atzina idejas pretrunīgumu, tomēr uzsvēra, ka tas pievērstu jaunās paaudzes uzmanību. Viņš skaidroja, ka šādus modernus paņēmienus jau izmanto populārajā mūzikā, tāpēc neesot pamata to neizmantot Dziesmu un deju svētkos.

Iepriekšējos Dziesmu svētkos Mūrnieks īstenoja projektu, kur cilvēki paši varēja iedziedāt savu zīmi, izveidot karogu un pacelt to Dziesmu svētku atbalstam. Šī akcija guva lielu atbalstu, jo tā bija zīme kā komunikācijas līdzeklis, stāstīja šovasar piedzīvoto svētku radošais direktors.

Viņš uzsvēra, ka Dziesmu svētku zīmei ir jābūt pamatam, lai parādītu to būtību, tādēļ zīmi tika dots veidot visai tautai. Mūrnieks cer, ka varēs strādāt arī ar nākamo Dziesmu un deju svētku komunikāciju, tādēļ viņš jau domā, kā prezentēt nākamos Latvijas simtgadei veltītos Dziesmu un deju svētkus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.