Nākamajā nedēļā būs zināms, vai Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir nafta 0
Kopš pagājušās nedēļas Baltijas jūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos pie valsts dienvidaustrumu robežas ar Zviedriju no SIA “Balin energy” nolīgta kuģa – platformas “Ocean Nomad” – tiek veikts ogļūdeņražu izpētes urbums.
Ik dienu jūras gultnē caurules ieskrūvē vidēji 65 metrus dziļāk. Pēc seismiskās izpētes noskaidrots, ka ir jāsasniedz 1500 metru dziļums zem jūras līmeņa. Vakar naftinieki – “Diamond Offshore” darbinieki – bija sasnieguši 525 metru dziļumu zem jūras līmeņa. Uz kuģa katru dienu darbojas 90 darbinieki, un kuģa kapteinis, Deivids Volless teic, ka darbu grafiks ir apsteigts par divām dienām. Urbumu padziļināšana notiek 24 stundas diennaktī, līdz šim darbs neesot pārtraukts ne minūti.
Aptuveni mēnesi ilgie darbi Latvijas teritoriālajos ūdeņos SIA “Balin Energy” maksās 20 miljonus latu. Kopš naftas izpētes un ieguves licences saņemšanas 2009. gadā Kuveitas un Polijas kopuzņēmums SIA “Balin energy” izpētes darbiem iztērējis 15 miljonus. Ja labas kvalitātes naftu atradīs pietiekami lielā daudzumā, tad tēriņi būs vēl. SIA “Balin Energy” valdes priekšsēdētājs Gazi Algatans teic, ka ieguves iekārta maksā aptuveni 250 miljonus latu. Latvijas valsts līdz šim šajā projektā nav ieguldījusi ne santīma.
Ja naftu atradīs, tad “Balin Energy” izsniegtās licences nosacījumi paredz, ka valsts līdzdalības maksājums projektā būs 10%. Arī peļņa no melnā zelta pārdošanas veidos tikpat lielu īpatsvaru, turklāt valsts vēl saņems 15% lielu nodevu no pārdotās naftas naudas summas.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis teic, ka kopējie iespējamie naftas resursi Latvijai piederošajā Baltijas jūras akvatorijā ir lēšami 100 miljonu tonnu apjomā. “Tie gan ir uzskatāmi par orientējošiem krājumiem, tāpēc ka labi zināmas un ar ģeofizikālām metodēm izpētītas ir tikai tās struktūras, kur potenciāli varētu būt nafta. Par pašu naftu var pārliecināties, vien urbjot, ko patlaban dara “Balin Energy”, piebilst Ģ. Stinkulis. Viņš arī vērš uzmanību, ka Latvijā salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu, kur naftu jau iegūst, ģeoloģiskās uzbūves īpatnību un naftas veidošanās likumsakarību dēļ naftas ieguves perspektīvas ir sliktākas, jo valsts atrodas vistālāk uz ziemeļiem.
Ekonomikas ministrijas eksperts Raimonds Vite teic, ka patlaban ogļūdeņražu meklēšana Baltijas jūrā notiek visperspektīvākajā vietā. Ja naftu neatradīs, tad to, visticamāk, nemeklēs arī citviet.
G. Algatans par izredzēm atrast naftu saka: “Patlaban tas, ko redzam, ir vien sākums. Ja zemes iegulās būs nafta, tad mums vajadzēs aptuveni gadu, lai saistībā ar naftas sastāva noteikšanu un naftas lauka lielumu modelētu ieguves ekonomisko izdevīgumu.”
“Kuweit Energy” vadītāja Sāra Akbara gan domā, ka par iespējamo komerciālo naftas ieguvi no šā urbuma būs zināms šā gada trešajā ceturksnī.
Platformas kapteinis teic, ka naftas klātbūtnes noteikšanai pie Zviedrijas robežas vēl ir vajadzīgas 7 – 10 dienas.
Uz naftas platformas nedarbojas neviens cilvēks no Latvijas, tomēr Baltijas valstis pārstāv viens lietuvietis. Bet 33 gadus vecā skota Stīvena Krendlera dzīvesbiedre mājsaimniece Jeļena ir no Daugavpils. Jeļena patlaban audzina sešus gadus veco dēlu Šonu un gadu veco meitiņu Aleksu, pastāstīja Stīvens.
Vakar naftas platformu apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Liepājas mērs Uldis Sesks, projektā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji un žurnālisti. Viesus uz aptuveni 14 000 tonnu (ar balastu 30 000 tonnas) smago platformu pusstundā aizvizināja “Balin Energy” nolīgts “Tunisavio” helikopters, kas no Liepājas uz galamērķi Baltijas jūrā lido trīsreiz nedēļā trīs četras reizes dienā.
Latvijā nafta uz sauszemes ir atrasta Gudenieku pagastā un citviet, tomēr likumu nesakārtotības dēļ patlaban komerciālā ieguve uz sauszemes tikpat kā nenotiek. Latvijas likumi paredz, ka jūras dzīlēs atrastā nafta ir valsts īpašums, bet uz sauszemes tā pieder zemes īpašniekam. Naftas meklēšanai un ieguvei Baltijas jūrā Ekonomikas ministrija pavisam ir izsniegusi trīs licences.
Viedoklis
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Šomēnes sāktie izpētes darbi Latvijas valstij piederošajā Baltijas jūras teritorijā netālu no Liepājas ir uzskatāms par līdz šim lielāko riska investīciju Latvijā. Šāda veida izpētes darbu izmaksas ir ļoti lielas, turklāt tie prasa specifiskas zināšanas, pieredzi un sagatavotību. Tādēļ Latvijai ir izdevīgs šis iesāktais projekts, kura gaitā par privāto investoru līdzekļiem tiks veikta izpēte, vai Latvijai piederošajā teritorijā ir atrodami derīgie izrakteņi (nafta), kāda ir tās kvalitāte un iegūšanas ekonomiskais izdevīgums. Ja pētījumi būs veiksmīgi un būs iespējams sākt derīgo izrakteņu ieguvi, Latvijai tas sniegs papildu ekonomisko aktivitāti Liepājas reģionā, nodokļu ieņēmumus, kā arī jaunas darba vietas.”
