Māris Antonevičs: Vai ir cerības, ka krievus kaut kas patraucēs veikt nākamo nelietību? 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nav daudz tādu noziegumu, ko Krievija vēl nebūtu paveikusi Ukrainā. Var, protams, skaldīt matus par konkrētiem terminiem un definīcijām, kam aizvadītajā nedēļā pievērsās LTV “Panorāma” un sabiedrisko mediju portāls “LSM”, ziņojot, ka “Ukrainā saskatāmas kara noziegumu pazīmes, bet ne genocīds”.
Tādu viedokli intervijā LTV pauda bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis. Tiesa, daudzi politiķi, sākot ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, arī žurnālisti un eksperti uzskata, ka genocīds šajā situācijā ir īstais vārds.
Tas jau ticis lietots gan daudzos paziņojumos, gan, piemēram, pasaules mediju pirmās lapas virsrakstos, kad tika ziņots par okupantu zvērībām Bučā un citās vietās.
Kā tviterī precīzi atzīmējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Paies laiks, līdz Krievijas karaspēka sarīkotie civiliedzīvotāju slaktiņi Ukrainā gūs atbilstošu juridisku kvalifikāciju, tomēr jau tagad, ievērojot Kremļa ideologu rakstus un darbības, notiek ukraiņu genocīds. Tas ir morāls un politisks pienākums par to runāt un to apturēt.”
Ar apturēšanu pagaidām ir slikti.
Skaidrs, ka Rietumu darbības ir izlēmīgākas nekā jebkad agrāk, tomēr arvien par maz, lai apturētu Krieviju nespert nākamo soli pretī vēl briesmīgākiem kara noziegumiem.
Biežā Hāgas pieminēšana un iespējamais tribunāls, kas varētu notikt kaut kad nākotnē, ir vājš mierinājums.
Pirmdien Krievijas galvenajā propagandas ruporā – TV “Pirmajā kanālā” – parādījās pirmie mājieni par to, ka uzbrukumā aplenktajai Mariupolei nāksies izmantot ķīmiskos ieročus. Par to Krievijas Pirmajā kanālā izteicies kāds Eduards Basurins, kas pieteikts kā “DNR Tautas milicijas pārstāvis”. Vēlāk šo paziņojumu izplatīja arī valstij piederošā ziņu aģentūra “RIA Novosti”.
Ķīmisko ieroču izmantošana karadarbībā ir starptautiski aizliegta, to nosaka vēl 1925. gadā parakstītais Ženēvas protokols, tāpēc tie tika lietoti Pirmajā pasaules karā, bet ne vairs Otrā pasaules kara laikā.
Tāpat to pastiprina 1993. gadā parakstītā Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencija.
Ķīmisko ieroču lietošana ir bijusi tāda kā robeža, kuras pārkāpšana līdzinās lēcienam bezdibenī, tāpēc, pat ja kāds tos izmantojis, tas nekad netiek atzīts.
Piemēram, to kategoriski noliedza Sīrijas diktators Bašars el Asads, kad viņam šādas apsūdzības tika izvirzītas 2017. gadā. Bet te Krievijas propaganda to mierīgi atskaņo ēterā.
Tajā pašā vakarā sekoja arī pirmās ziņas, ka Krievijas karaspēks tiešām ķēries pie šī plāna, nometot nezināmu vielu no bezpilota lidaparāta. Par to pavēstījuši Mariupoles aizstāvji no “Azov” pulka. Cietušajiem bijusi elpošanas nepietiekamība un vestibulo-ataktiskais sindroms, kas provocē traucējumus asinsvadu sistēmas darbībā.
Starptautiskā brīvprātīgo kustība “InformNapalm” pieļauj, ka lietotā viela varētu būt zarīns.
Tiesa, pagaidām tas vairāk izskatās pēc izmēģinājuma un psiholoģiskā kara elementa, lai piespiestu pretinieku padoties.
Bet vai ir lielas cerības, ka krievus kaut kas patraucēs veikt nākamo nelietību?
