Nākamais gads – izšķirošais. Kremlis cer izmantot Rietumu tieksmi pēc sarunām 36
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas oficiālā ziņu aģentūra TASS, kas attiecīgi ir Kremļa propagandas rupors, šonedēļ publicējis interviju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš saka – Maskavas priekšlikumi par noregulējumu Ukrainā esot labi zināmi Kijivai, un vai nu Ukraina tos izpildīšot sevis pašas labā, vai Krievijas armija izlemšot šo lietu.
“Mūsu priekšlikumi par demilitarizāciju un denacifikāciju Kijivas režīma kontrolētajās teritorijās, tur esošo draudu Krievijas drošībai likvidēšana, tajā skaitā mūsu jaunajās zemēs, ir labi zināmi ienaidniekam,” Lavrovu citē TASS.
Kā zināms, septembrī Maskava paziņoja par četru Ukrainas apgabalu – Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas – aneksiju pēc tā sauktajiem referendumiem, bet Ukraina un tās sabiedrotie noraidījuši tos kā viltotus un nelikumīgus.
Kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsakās par “Maskavas atvērtību sarunām” un vainojis Kijivu un tās atbalstītājus par nevēlēšanos sākt sarunas, Rietumi to vērtē kā Kremļa liekulību apstākļos, kad Krievija pastiprina raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām.
Krievijas izraisītais karš ilgst jau 11 mēnešus, tajā nogalināti desmitiem tūkstošu karavīru un civiliedzīvotāju, miljoniem Ukrainas iedzīvotāju zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Kremlis nav ieinteresēts nopietnās sarunās
Krievija ar savām pretenzijām pret Rietumiem cenšas radīt apstākļus, lai Rietumu amatpersonas mēģinātu pierunāt Ukrainu sākt miera sarunas uz tai neizdevīgiem kompromisiem, uzskata ASV Kara pētījumu institūts (ISW).
“Kremlis, visticamāk, turpinās vērst savas pretenzijas pret Rietumiem un ignorēt Ukrainu kā suverēnu valsti, atbalstot informācijas operācijas, kuru mērķis ir piespiest Rietumus piedāvāt preventīvas piekāpšanās un izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā iesaistītos sarunās,” teikts ISW ziņojumā.
Kremlis attēlo Ukrainu kā “Rietumu bandinieku” bez īstas suverenitātes, lai diskvalificētu Ukrainas amatpersonas no turpmākajām tiešajām sarunām, un panāktu, ka sarunas ar Krieviju tiek uzskatītas par Rietumu atbildību, norādīts ziņojumā.
Kremlis regulāri vairāk uzsver savas pretenzijas pret Rietumiem par karu Ukrainā, nevis pret pašu Ukrainu, cerot izmantot Rietumu tieksmi pēc sarunām un radīt apstākļus, kuros Rietumu amatpersonas izjutīs vajadzību piekāpties, lai pievilinātu Krieviju pie sarunu galda, uzskata ISW eksperti.
Kremlis turpinās apgalvot, ka Ukrainas amatpersonas nevajadzīgi pagarina karu, un mēģinās ietekmēt Rietumu amatpersonas, lai tās pārliecina Ukrainu iesaistīties sarunās ar Krieviju uz nosacījumiem, kas labvēlīgāki Kremlim, teikts ISW ziņojumā.
ISW uzskata, ka Kremlis nav ieinteresēts nopietnās sarunās, kas novestu pie kara galīga noregulējuma, bet cenšas uz laiku pārtraukt karadarbību, kas ļautu Krievijai papildināt armiju turpmākiem uzbrukumiem.
“Patriot” piegādās paātrinātā tempā
“Nekāds miera plāns Ukrainā nevar pastāvēt, ja netiek ņemta vērā četru jaunu apgabalu iekļaušana Krievijas Federācijas sastāvā,” vakar paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Taču Kijiva noraidījusi piekāpšanos Krievijai apmaiņā pret mieru un pieprasa Krievijas aiziešanu no visām tās okupētajām teritorijām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka viņa ASV vizītes laikā decembrī panāktā vienošanās par pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” un cita bruņojuma piegādi tiks īstenota paātrinātā tempā. Parasti personāla sagatavošana darbībai ar “Patriot” sistēmu ilgst aptuveni gadu, bet ASV valdība izstrādājusi īpašu plānu, lai “Patriot” raķešu baterija būtu gatava darboties Ukrainā nepilnos sešos mēnešos.
Nākamajam gadam ir jābūt izšķirošam uz frontes līnijas karā ar Krieviju, šonedēļ paziņoja Zelenskis pēc Ukrainas armijas komandieru apspriedes.
“Mēs turpinām sagatavot Ukrainas aizsardzības un drošības spēkus nākamajam gadam. Mēs saprotam, kādi riski ir ziemā, saprotam, kas jāizdara pavasarī, kāda gatavība jāapliecina visam aizsardzības un drošības sektoram,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka viņa valsts gribētu rīkot samitu kara izbeigšanai, kā vidutājam piedaloties ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērešam. Taču Krievijai jāstājas kara noziegumu tribunāla priekšā, pirms Ukraina piekristu tiešām sarunām ar Krieviju.
