Nākamais būs klimata migrantu vilnis no Āzijas 2
Iedomājieties, ka jūs esat zemnieks. Jūsu raža nokalst, laikapstākļiem kļūstot arvien nepastāvīgākiem, ūdens akā ir pārāk sāļš dzeršanai un rīsi ir pārāk dārgi, lai pirktu tos tirgū. Un tā jūs pametat mājas, lai meklētu labāku dzīvi. Miljoniem cilvēku trūcīgās kopienās daudzviet pasaulē nav jāizdomā šāds stāsts. Viņi redz, kādas sekas ir arvien neparedzamākām klimata pārmaiņām, un viņu skaits, visticamāk, pieaugs, klimata pārmaiņu sekām pastiprinoties.
Salu valstis grimst okeānā
Bet pasaule ir pat vēl mazāk sagatavota šo nākotnes klimata migrantu uzņemšanai nekā Eiropa pašreizējam bēgļu vilnim no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.
Vairākums klimata migrantu pārvietosies savu valstu robežās, bet citiem nāksies meklēt patvērumu ārzemēs. Ja ūdens līmenis celsies vairāk nekā par metru, pārvietoties vajadzētu visiem iedzīvotājiem Klusā okeāna saliņu valstīs.
Ja process ir labi izplānots un vadīts, migrācija varētu palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar šo apdraudējumu, pretējā gadījumā var izcelties humānā krīze. Pašreizējie pasākumi ir nepietiekami. Migrantu izcelsmes un mērķa valstīm steidzami nepieciešams atvieglot un padarīt drošāku cilvēku pārvietošanos vai palikšanu savās dzīves vietās, ja viņi nevar atļauties vai nevēlas doties prom.
Klimata pārmaiņas būs viens no daudzajiem faktoriem nākotnes migrācijas viļņu veicināšanā. Lai gan kļūs arvien grūtāk atšķirt cilvēkus, kas bēg no vides pārmaiņām, un tos, kas dodas prom citu iemeslu dēļ, mēs zinām, ka klimatam būs arvien lielāka loma migrācijas procesos, cilvēku dzīvi ietekmējot lēnam apdraudējumam, piemēram, erozijai un pēkšņām briesmām – viesuļvētrām u. tml.
Visvairāk apdraudēto cilvēku dzīvo Āzijā, ko īpaši ietekmē klimata maiņas sekas. Deviņas no desmit valstīm, kur vairākums cilvēku dzīvo zemienēs, ko apdraud plūdi, vētras, sāls koncentrācija un erozija, ir Āzijā, tur pēdējos gadu desmitos notikusi masu migrācija uz lielpilsētām.
Nesen veikts pētījums liecina, ka Āzijas iedzīvotāju skaits, kas dzīvo zemienēs, varētu divkāršoties līdz 2060. gadam, sasniedzot 983 miljonus cilvēku. Šajā reģionā sarūkošs nokrišņu daudzums, sāls koncentrācija, ledāju atkāpšanās un tuksnešu izplešanās mazina ūdens krājumus un veicina pārtikas cenu celšanos.
Laikus jāsagatavojas sliktākajiem scenārijiem
Šie drūmie scenāriji varētu neīstenoties, ja pasaulei izdotos mazināt klimata pārmaiņas. Taču nevienai valstij nevajadzētu būt pašapmierinātai. Īpaši Āzijas valstīm vajadzētu sagatavoties sliktākajam un īstenot tālredzīgu nacionālo politiku. Tāda ir, piemēram, Kiribati programma “Migrācija ar cieņu”, kas paredz izglītību un profesionālo apmācību Klusā okeāna salu valsts pilsoņiem, lai vairotu viņu iespējas atrast labu darbu ārzemēs.
Gatavošanās jebkuram nākotnes scenārijam Āzijā paredz iegūt pilnīgākus datus par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz migrācijas procesiem. Valstīm jāveic pēc iespējas detalizētāka iedzīvotāju uzskaite, jāizglīto pilsoņi par klimata pārmaiņu sekām, lai palīdzētu sagatavoties gan aizbraucējiem, gan tiem, kas grib palikt vai nevar atļauties aizbraukt. Migrācijas mērķa valstīm būtu jāizveido apmācības centri un jāizskata iespējas sagādāt darba vietas pārvietotajiem cilvēkiem, izmantojot Austrālijas un Jaunzēlandes pieredzi. Migrācijas mērķa valstīm jāpaplašina infrastruktūra, lai varētu sniegt pamata pakalpojumus klimata migrantiem, lai viņi nebūtu spiesti apmesties graustos lielpilsētu tuvumā, kas vēlāk rada vēl lielākas sociālās problēmas.
Pēc 2015. gadā Parīzē parakstītās klimata vienošanās tika izveidota darba grupa, lai izskatītu ar klimata maiņu saistīto problēmu finansēšanu. Vienam no darba grupas galvenajiem uzdevumiem jābūt migrācijas jautājumu iekļaušanai klimata pārmaiņu adaptācijas finansēšanas programmā.
Jāizvērš plašāka diskusija globālā mērogā par šo neatliekamo jautājumu. Vai klimata izraisīta migrācija nesīs atvieglojumu vai radīs haosu, būs atkarīgs no politiskajiem lēmumiem un finanšu ieguldījumiem, par ko mums jāvienojas šodien. Mums jārīkojas tagad, lai dotu neaizsargātajām kopienām teikšanu par savu nākotni.
Stīvens Grofs, Āzijas Attīstības bankas viceprezidents
© Project-Syndicate
Tulkojis Valdis Bērziņš
