Nākamā gada budžets gatavs Saeimas balsojumam 0
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.
Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.
Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu.
Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu – šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.
Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram.
Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.
Saeimas deputāti nākamā gada budžetā piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr valdība iepriekš atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu palielināt finansējumu internātskolu darbības nodrošināšanai. Šim mērķim 2018.gadā atvēlēs 2 402 219 eiro.
Vairāki koalīcijas deputāti savus priekšlikumus arī atsauca vai atturējās balsojumos par tiem. Opozīcijas ierosinājumi arī netika atbalstīti.
Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, bija iesniegti teju 300 priekšlikumi.
Komisija tos sāka vērtēt pirmdien un šodien šo darbu noslēdza. Visi likumprojekti guva deputātu atbalstu un tiek virzīti izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.
Diskusijās par likumprojektiem brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to skaidro ar to, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts īstenot no nākamā gada.
Tomēr, lemjot par budžeta jautājumiem, deputāti vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Skatot šo likumprojektu, komisija noraidīja deputātu ierosinājumus, kas rosināja mainīt šo ieceri vai paplašināt samazinātas PVN likmes piemērošanu. Piemēram, komisija noraidīja samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.
Tikmēr deputāts Ints Dālderis (V/Par!) mudināja atteikties no ieceres par samazināto PVN Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Komisija Dāldera priekšlikumus noraidīja.
Deputāti atbalstīja priekšlikumus Izglītības likumam, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no sākotnējā rosinājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.
Priekšlikumi šim likumprojektam arī raisīja diskusiju par iespēju noteikt vidējo izglītību par obligāto, tomēr deputāti vienojās par plašāku diskusiju nepieciešamību šajā jautājumā. Patlaban likumā kā obligāta noteikta pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Saeimas komisija šodien atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz noteikt piemaksas par noteiktu bērnu skaitu. Šo regulējumu paredzēs Ministru kabineta noteikumi.
Saeimas komisija arī atbalstīja ierosinājumu uzdot valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai Valsts autoceļu fondam.
Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs veikt pa daļām.
Izmaiņas likumprojektos paredz lielāku atlīdzību par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.
Komisijā atbalstu guva arī likumprojekts sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī likumprojekts atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām, kā arī tūrisma nozares uzraudzības sistēmas uzlabošanai.
Plānots, ka galīgajā lasījumā par valsts budžetu 2018.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvaru, kā arī 28 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 22.novembrī.
