Dalībvalstis visā Eiropā gatavojas smagai ziemai. Vai nāksies slēgt veikalus? Sabiedriskās telpās atslēgs siltā ūdens padevi? 112
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tam kad jūlijā Eiropas Komisija un dalībvalstu ministri apstiprināja plānu gāzes patēriņa samazināšanai, bija skaidrs, ka savu artavu enerģijas taupīšanā nāksies pielikt katrai dalībvalstij. Vairākas dalībvalstis jau sākušas aktīvi spriest par potenciālajiem taupības pasākumiem, bet citās novērojams klusums. Kādi risinājumi ir padomā Somijā, Vācijā un Zviedrijā?
Vispirms cilvēki, Zaļais kurss pagaidīs
Gunta Pāvola Somijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai nāksies slēgt veikalus? Vai pašvaldībām ir svarīgāk uzturēt ierasto temperatūru pašvaldības ēkās?
Vai ziemā izslēgt saunas pašvaldību baseinos? Kāda temperatūra iekštelpās ir jāuztur telpu un psiholoģiskā komforta dēļ? Šobrīd jautājumu Somijā ir vairāk nekā atbilžu.
Viena no izplatītākajām idejām ir iekštelpu temperatūras pazemināšana, vispirms izpētot, cik tad īsti enerģijas ēku apsilde patērē un vai nav atsevišķu pārāk siltu telpu. Par normālu temperatūru telpās Somijā uzskata 19–25 oC.
Pašvaldību ministre Sirpa Pātero no Sociāldemokrātu partijas atzīst, ka taupības režīms ir jāsāk ar maz izmantotu ēku ventilācijas un sildīšanas izdevumiem, pie pakalpojumiem ķeroties tikai tad, ja nekā citādi vairs nevar.
Ministre aicina pašvaldības gatavoties tam, ka cenas celsies, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, lai enerģija tiktu tērēta efektīvi un notiktu atteikšanās no fosilajiem kurināmajiem. Ministre atgādina, ka somu enerģijas portfelis sastāv no daudziem enerģijas avotiem un tādēļ ir elastīgāks arī krīzes situācijā.
Somi lielas cerības liek uz jauno atomelektrostaciju “Olkiluoto-3”, kam bija jābūt gatavai pirms 13 gadiem. Tāpat izskanējis aicinājums pagaidām atcelt kurināmās kūdras lietošanas samazināšanu. “Vispirms cilvēki, Zaļais kurss pagaidīs līdz krīzes beigām,” tā saka Somijas politiķi.
Somijā pilsoņi jau tiek psiholoģiski gatavoti nākamajai ziemai ar enerģijas taupīšanas kampaņu – pēdējo reizi tāda notika pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Patērētāju potenciāli ietaupāmais enerģijas apjoms ir iespaidīgs – īpaši daudz varot ietaupīt apsildes un siltā ūdens patēriņa jomā.
Somijā apmēram trešā daļa enerģijas tiek izmantota ēku apsildei, tā nacionālajai raidsabiedrībai “YLE” teikusi energoefektivitātes speciāliste Peivi Sūr-Uski. Piemēram, par vienu grādu zemāka temperatūra telpās atbilst līdz pat 5% enerģijas patēriņa.
Somijā ir daudz apsildāmu telpu, piemēram, garāžu un noliktavu, kuru temperatūru var droši samazināt.
Somi tiek aicināti arī iet siltā dušā uz maksimāli piecām minūtēm, jo karstais ūdens prasa apmēram 30–40% no apkures izdevumiem.
Mājsaimniecībām ir iespējams ietaupīt 10–20% enerģijas, kas visas valsts līmenī ir gan daudz, gan ātri īstenojams. Svarīga ir arī rīcība ilgtermiņā. Cilvēki maina apkures sistēmas uz efektīvākām, jo, piemēram, eļļas apkures izmaksas privātmājai var pieaugt par 22% un sasniegt gandrīz 1400 eiro mēnesī.
Vienā no Somijas lielākajām pilsētām Vantā nu jau lielākā daļa privātmāju tiek apsildītas ģeotermāli un arī daudzdzīvokļu ēkas pieslēgtas vai nu centrālapkurei, vai ģeotermālajai apkurei.
Papildus tam tiek būvēta jauna siltuma noliktava klintī – tā ir apmēram miljons kubikmetru siltuma enerģijas sezonālā noliktava, kurā simt grādu ūdenī tiks saglabāta saules, vēja un atlikumsiltuma enerģija. Sezonālās noliktavas kapacitāte būs 90 gigavatstundas, un ar to pietiks vidēja izmēra somu pilsētas ikgadējai apsildīšanai. Šī enerģija ziemas sezonā tiks izmantota gāzes aizstāšanai no 2026. gada.
Tikmēr citi ierosina ķerties klāt nacionālām vērtībām, piemēram, somu svētajai govij saunai samazināt temperatūru līdz 80 grādiem. Vēl citi rosina aizliegt kriptovalūtu ieguvi, jo šī nodarbe vien ik gadu patērē 127 teravatstundas, kas ir vairāk nekā visas Norvēģijas gada patēriņš. Savukārt ar vienas transakcijas patērētajām 707 kilovatstundām ir iespējams sildīt septiņu kilovatstundu elektrisko saunu 100 stundas.
Vācijā pārmet par plānu sīkumainību
Laine Aizupe Vācijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arī Vācijā nākamā apkures sezona tiek gaidīta ar bažām.
Īpaši kritiska ir situācija ar gāzes apgādi. Krievija ir vairākas reizes īslaicīgi pilnībā pārtraukusi gāzes padevi un jau vairākus mēnešus ievērojami samazinājusi piegādātās gāzes plūsmu.
“Nord Stream 1” piegādā vien 20% no paredzētā apjoma, tādēļ Vācija Eiropas Komisijas ierosinājumu brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15% uztver nopietni.
Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks no Zaļās partijas ir apņēmies novērst gāzes krīzi, tuvākajos mēnešos samazinot gāzes patēriņu par 20%. Jau no 1. septembra paredzēts ieviest virkni pasākumu, lai pietuvotos šim mērķim. Hābeka plāns pagaidām mazāk ietekmēs privātās mājsaimniecības un vairāk vērsts uz publisko sektoru.
Sabiedrisko ēku uzgaidāmajās telpās un koridoros paredzēts atslēgt apkuri pavisam. Citās telpās paredzēts ierobežot maksimālo temperatūru. Telpās, kur cilvēki darbu galvenokārt veic sēžot, maksimālā temperatūra nedrīkstēs pārsniegt 19 grādus. Telpās, kur cilvēki veic fiziski smagu darbu, maksimālā gaisa temperatūra būs vien 12 grādi.
Tāpat sabiedriskās telpās paredzēts atslēgt siltā ūdens padevi. Šie ierobežojumi gan neattieksies uz slimnīcām, sociālās aprūpes namiem, skolām un bērnudārziem.
Arī pilsētvidē varēs manīt energotaupības pasākumu ietekmi – reprezentatīvas ēkas un pieminekļi vairs netiks izgaismoti un elektroniskās vides reklāmas tiks izslēgtas laikā no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā. Arī veikalos apkures sezonas laikā nedrīkstēs turēt durvis vaļā, lai nevajadzīgi neizšķiestu siltumu.
Privātos mājokļos valsts nenoteiks maksimālo gaisa temperatūru. Hābeks intervijā laikrakstam “Die Zeit” norādīja, ka valdība to nedrīkst darīt un tai tas arī neesot jādara. Viņš uzsver, ka, lai arī “ārējie apstākļi ir tiešām ļoti slikti, šī ir iespēja visiem kopā panākt kaut ko lielu – kopīgiem spēkiem izvest valsti cauri krīzei”.
Pagaidām vienīgie konkrētie ierobežojumi būs tām privātpersonām, kam pieder peldbaseini.
Tos vairs nedrīkstēs apsildīt nedz ar gāzi, nedz elektrību. Īslaicīgi tiks atcelta arī prasība mājokļu izīrētājiem nodrošināt noteiktu minimālo gaisa temperatūru.
Hābeka plāns, kas vēl jāapstiprina Ministru kabinetam, jau ir izraisījis diametrāli pretējas reakcijas. Vides aizstāvji slavē konkrēto apņemšanos paaugstināt energoefektivitāti. Savukārt uzņēmēji un opozīcija kritizē, ka lielāku reformu vietā valdība nāk klajā ar sīkumainu ierobežojumu sarakstu.
“Tā vietā, lai risinātu lielākus jautājumus – kā atomelektrostaciju darbības pagarināšana vai stabilu gāzes piegāžu nodrošināšana, ministrs nodarbojas ar pārspīlētu mikromenedžmentu, diktējot mazumtirgotājiem, kad tie drīkst turēt vaļā durvis, ar kādas temperatūras ūdeni drīkst mazgāt rokas, un pilnībā aizliedzot privātos baseinus,” norāda opozīcijas partijas CDU Ekonomikas padomes priekšsēdētājs Volfgangs Šteigers. Plānots, ka minētais ierobežojumu plāns stāsies spēkā 1. septembrī un būs spēkā līdz 2023. gada 28. februārim.
Neskatoties uz plānotajiem taupības pasākumiem, ir skaidrs, ka daudzas mājsaimniecības nākamās apkures sezonas laikā saskarsies ar finansiālām grūtībām. Pagaidām valdošā koalīcija nav spējusi atrast kopīgu valodu un konkrēts jaunais atbalsta plāns vēl nav izstrādāts. Zaļie un sociāldemokrāti uzsver, ka vislielākais atbalsts nepieciešams maznodrošinātajiem.
Savukārt liberāļi norāda, ka šogad jau tika pieņemtas vairākas atbalsta programmas. Tagad esot laiks domāt par uzņēmējiem un nodokļu pazemināšanu. Domājams, ka, neskatoties uz viedokļu daudzveidību, valdība tuvāko dienu laikā nāks klajā ar konkrētu atbalsta plānu.
Zviedri taupības vietā domā, kā palīdzēt iedzīvotājiem
Gunta Enerūta Zviedrijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klusāka savos plānos ir Zviedrija – tur pagaidām nav ziņu par kādiem īpašiem taupības pasākumiem. Lielākoties tāpēc, ka Zviedrijā parasti elektrības pietiek diferencētā un plašā enerģētiskā portfeļa dēļ, kas līdz esošajai enerģētikas krīzei nodrošināja arī Eiropā zemāko elektrības cenu.
Tomēr vēl pirms ES paziņojumiem Zviedrijā jau bija pāris ierobežojumi energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, daudzdzīvokļu namu un dzīvokļu kooperatīvu iekštelpās temperatūra nedrīkst pārsniegt 21 grādu. Lai to kontrolētu, daudzviet uzstādīti arī radiatori ar limitētāju, kas neļauj temperatūru griezt siltāku.
Vairāk par taupības pasākumiem zviedru prātus šobrīd nodarbina tieši neredzēti augstās elektrības cenas, kuras arvien sasniedz jaunus rekordus, un attiecīgi arī palīdzības risinājumi iedzīvotājiem.
Pirmais rekords bija pagājušā gada decembrī, kam sekoja vēl vairāki jauni cenu griesti, bet nebijis rekords nāca 17. augustā, kad elektrības cena uzkāpa virs septiņām kronām jeb 0,66 centiem par kWh valsts dienvidos.
Lai gan valsts enerģētiskā atkarība no Krievijas ir samērā neliela, tomēr, ņemot vērā kopējo globālo un ES enerģijas tirgu, situācija ietekmē arī Zviedriju. Rekordcenas Zviedrijā ir sekas augstajām gāzes cenām Eiropā, galvenokārt tieši Zviedrijas valsts dienvidu rajonos, kur ir elektroenerģijas ražošanas deficīts.
Tas nozīmē, ka cenas Zviedrijas ziemeļos un Zviedrijas dienvidos būtiski atšķiras. Kamēr villas īpašnieks Lommā 17. augustā par elektrību maksāja vairāk nekā septiņas kronas par kWh, tikmēr Luleo, kas atrodas Zviedrijas ziemeļos, mājsaimniecībai elektrības cena bija 13 ēras jeb viens cents par kWh.
Janvāra vidū valdība izsludināja priekšlikumu par decembra, janvāra un februāra augsto elektrības rēķinu kompensāciju mājsaimniecībām.
Valdības piešķirtie gandrīz septiņi miljardi kronu samazināja rēķinus apmēram diviem miljoniem mājsaimniecību visā Zviedrijā. Kompensācijas modelis tika veidots kā kāpnes, kas sākās ar elektroenerģijas patēriņu 700 kWh mēnesī līdz patēriņam virs 2000 kWh mēnesī, kas bija kompensācijas griesti. Maksājums tika veikts automātiski no klienta elektrotīkla uzņēmuma un galapatērētājam nebija jāpiesakās uz atlīdzību.
Šī gada 12. maijā valdība lēma par elektroenerģijas cenas kompensāciju tiem patērētājiem, kuri atrodas Zviedrijas dienvidos un vidū, arī par martu. Augstākā iespējamā kompensācija bija 1000 kronas par patēriņu, kas pārsniedz 2000 kWh, un mazākā kompensācija bija 100 kronas par patēriņu no 400 līdz 699 kWh.
Uzreiz pēc jaunajiem cenu rekordiem augustā valdība atkal paziņoja, ka vēlas ieviest augsto izmaksu aizsardzību elektroenerģijas cenām Zviedrijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Sagaidāms, ka vismaz 30 miljardus no tiem saņems mājsaimniecības. “Zviedrijas iedzīvotājiem ir jājūtas droši, ka mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, un jo īpaši tos, kuri ir smagi cietuši,” savā runā teica Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone.
Zviedrija ir ES līdere atjaunojamo energoresursu jomā. 2021. gadā aptuveni 60 procentus no Zviedrijas saražotās elektroenerģijas veidoja elektroenerģija no atjaunojamiem avotiem, kas galvenokārt ir ūdens un vēja elektroenerģijas ražošana. Zviedrijas HES saražo 43%, AES – 31%, vēja enerģija veido 17%, siltuma enerģija – 9% un saules enerģija – 1%.
Tomēr zviedri neplāno apstāties, un valdība plāno turpināt investēt saules, ūdens un vēja enerģijas ražošanā.
Enerģētikas un digitalizācijas ministrs Hashajars Farmanbars saka: “Lai nodrošinātu lētu elektrību Zviedrijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, mums ir jāveido ilgtermiņa enerģētikas politika. Tādā veidā mēs uzņemamies atbildību par Zviedriju.”
Jau pēc pirmajiem elektrības izmaksu rekordiem 12. augustā gandrīz visas partijas nāca klajā ar saviem priekšlikumiem cenu samazinājumam. Centra partija ieteica ražot bioenerģiju, izmantojot atkritumus un meža pārstrādes pārpalikumus. Sociāldemokrātu partija vēlas līdz 2030. gadam papildus investēt elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībā un finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.
Priekšlikumu ir daudz, jo elektrības cenas un augstās izmaksas ir svarīgs un jūtīgs jautājums uzņēmumiem un mājsaimniecībām, it īpaši tuvojoties ziemai, un ir risināms ļoti pārdomāti un ilgtermiņā. Karaliskās Tehnoloģiju augstskolas profesore Lina Bertlinga-Tjernberga, piemēram, partijām iesaka ciešāku atbildīgo institūciju sadarbību ar zinātniekiem un ekspertiem elektroražošanas efektivitātes uzlabošanai.
