Olafs Zvejnieks: Vai miljons Latvijas iedzīvotāju, kas atbalstam nekvalificēsies, spēs “izvilkt dzīvību” nākamajā apkures sezonā? 126
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jo tuvāk rudens un ziema, jo drūmāks noskaņojums valdībā un sabiedrībā – tā varētu vērtēt pagājušās nedēļas banku ekonomistu komentārus par otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta izaugsmes datiem un Centrālās statistikas pārvaldes datus par uzņēmēju noskaņojumu.
“Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir sabremzējusies, salīdzinot ar spēcīgo gada sākumu,” iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes datus komentē “Swedbank” galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Runa ir par to, ka Latvijas IKP izaugsme, kas pirmajā ceturksnī bija negaidīti spēcīga – 6,7% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, otrajā ceturksnī jau vairs ir tikai daudz bālākie 2,6%.
“Visticamāk, tehniskā recesija, ko raksturo kritums ekonomikā divus ceturkšņus pēc kārtas, jau ir tepat ap stūri,” viņa piebilst. “Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde, un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos,” skābi vēstī Finanšu ministrija, kaut gan citus gadus par IKP izaugsmes rādītājiem 2,6% apmērā tā šķita gluži apmierināta.
“Otrā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dati ir pārsteidzoši slikti, un tas var būt sākums ekonomikas recesijai,” drūmajam korim piebalso “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tāpat nekādu optimismu nevieš Centrālās statistikas pārvaldes dati par uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji 2022. gada jūlijā ir negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās – rūpniecībā, pakalpojumos, tirdzniecībā un būvniecībā.
Tikai rūpniecībā un pakalpojumos noskaņojums svārstās nedaudz zem nulles, un jūlijā tas nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar jūniju, bet būvniecībā un mazumtirdzniecībā noskaņojuma lejupslīde vērojama jau piecus mēnešus pēc kārtas, kopš februāra.
Vislielākie pesimisti ir būvnieki – salīdzinot ar 2021. gada jūliju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums un finansiālas grūtības, pieaudzis attiecīgi 2,3 un divas reizes, savukārt darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi 1,2 reizes.
It kā ar to jau nebūtu gana, pagājušajā nedēļā daudzi saņēma arī jaunos “Latvijas gāzes” izlīdzinātos rēķinus. “Dažus mēnešus izturēt šādus rēķinus varbūt var, samazinot visus pārējos izdevumus, bet ilgtermiņā tas nav samaksājams,” saka kāds privātmājas īpašnieks, kura rēķins par gāzi pieaudzis apmēram trīskārtīgi – līdz 430 eiro mēnesī.
Tas kopumā atbilst tam, ko par gaidāmajām gāzes cenām rudenī vēl pavasarī teica “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņa vārdi bija – “ar šādām gāzes cenām ekonomika funkcionēt nespēs”.
Jāpiebilst, ka, pat pieņemot, ka no oktobra, sākoties apkures sezonai, valsts paredzēs atbalsta pasākumus, saistībā ar kuriem atbalsts tiks saņemts novembrī, tad trīs mēnešus ar “LG” jaunajiem rēķiniem būs kaut kā jāizdzīvo.
Latvijai un visai Eiropas Savienībai priekšā ir pamatīga krīze un nopietni pārbaudījumi, kurus vēl sarežģītākus padara rudenī paredzētās Saeimas vēlēšanas. Un neredzēti lielu nozīmi iegūst tas, kādus atbalsta pasākumus plāno valdība.
Finanšu ministrijas pārstāvji gan viedi uzsver, ka šādā situācijā, līdzīgi kā Covid-19 apstākļos, būtiska loma būs valsts atbalstam, taču min interesantas atbalsta formas – turpināt palielināt finansējumu aizsardzības vajadzībām, Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai un tikai kā trešo min iedzīvotāju atbalstu straujā energoresursu un pārtikas cenu kāpuma mazināšanai, kā arī Covid-19 seku mazināšanas atbalsta saglabāšanu.
Šobrīd kopējais jau apstiprinātais atbalsta apmērs visvairāk interesējošajā atbalsta jautājumā – iedzīvotāju atbalstā, ņemot vērā jūnijā pieņemtos mērķētos atbalsta pasākumus 2022./2023. gada apkures sezonai, sasniedz 2,2 miljardus eiro jeb 6% no IKP, un izmaksas līdz gada vidum ir veiktas 819,4 miljonu eiro apmērā.
Tātad otrajā gada pusē teorētiski varam rēķināties ar iespējamiem 1,4 miljardiem eiro. Tāpat šobrīd ir paziņots, ka, ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir pirmās līdz trešās kvintiles robežās jeb līdz 508,57 eiro mēnesī, tad tam kvalificēsies 938 700 personu.
Te rodas divi jautājumi – vai tiešām viens miljons Latvijas iedzīvotāju, kas atbalstam nekvalificēsies, spēs “izvilkt dzīvību” nākamajā apkures sezonā. Un otrs – ja visi iedzīvotāju līdzekļi nākamajā apkures sezonā tiks tērēti apkurei un pārtikai, tad kā dzīvību izvilks visi pārējie uzņēmumi, kuru apgrozījums neizbēgami pikēs lejup.
Var jau teikt, ka lai uzņēmēji paši risina savas problēmas, bet būtu vērts atcerēties, ka šie paši uzņēmēji nodrošina iedzīvotājiem darba vietas un tā vairs nav tikai uzņēmēju problēma.
