Nāk nēģi un maluzvejnieki. Kārdinājums liels, jo peļņa ir liela 1
Rudenī vairāk aktivizējas maluzvejnieki, nupat sāk nākt nēģi, un tie sola labus ienākumus. Protams, ja nenonāk dabas un likumsargu rokās, jo sodi ir bargi. Katru gadu vairākus cilvēkus noķer arī maluzvejā Kuldīgā uz Ventas rumbas.
Ventas rumbā zvejot aizliegts vispār. Licences četriem nēģu tačiem izsniegtas diviem uzņēmumiem, kas tos drīkst izvietot ne tuvāk kā 50 metrus no rumbas. Taču tā negodīgus cilvēkus vilina ar savu iespēju labi nopelnīt: svaigus nēģus var pārdot par septiņiem astoņiem eiro kilogramā, bet ceptus nēģus – ap 20 eiro kilogramā.
Zvejo pat pilsētā
Tumsas aizsegā 2017. gada 3. novembrī trīs kuldīdznieki nolēma ķert nēģus pilsētā – Kuldīgā Ventas rumbā. Starp citu, tas nav nekas neparasts, jo rumba ir gara, nav apgaismota (ir videonovērošana, bet tumsā tas maz ko dod), ērti sasniedzama un murdu viegli iekarināt ūdenī. Galvenais notrāpīt brīdi, kad neviens nepamana. Šoreiz maluzvejniekiem nepaveicās, jo dažādās vietās dežurēja četras cilvēku grupas no Valsts policijas un Valsts vides dienesta, kuriem bija informācija, ka rumbā notiek nelikumīgas darbības.
Ap pulksten 20.50 divi vīri, trešajam stāvot uz vakts, rumbā ielika murdu. Ap vieniem naktī grupa atgriezās pēc murda. Kad trijotne gāja atpakaļ pa taciņu, to aizturēja. Murdā bija 342 nēģi un viens līnis. Pret maluzvejniekiem ierosināja krimināllietu, apsūdzēti Ainis Baltaiskalns, Andrejs Zozuļa un Igors Zauers. Pagājušajā nedēļā Kurzemes rajona tiesā vajadzēja notikt kārtējai tiesas sēdei šajā lietā, bet tā tika atcelta viena apsūdzētā slimības dēļ. Tiesvedība atsāksies nākamā gada sākumā.
Likums paredz, ka tad, ja valstij un dabai nodarītie zaudējumi nav lielāki par desmit minimālajām mēnešalgām (šobrīd 4300 eiro) un nav citu vainu pastiprinošu apstākļu, maluzvejnieki var tikt sveikā administratīvā kārtā: ar naudas sodu un zaudējumu segšanu. Šajā gadījumā zaudējumi aprēķināti 8256 eiro, par ko jau ir kriminālatbildība. Likums teorētiski paredz līdz pat trijiem gadiem cietumsoda, taču atkal – ja nav vainu pastiprinoši apstākļi, tiesa parasti nosaka piespiedu darbus sabiedrības labā ar zaudējumu segšanu. Vislielākās nepatikšanas draud apsūdzētajam Zaueram, kurš jau izcieš sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, par citu likuma pārkāpumu, turklāt kopā ar Baltaiskalnu tiek apsūdzēti un tiesāti arī par kādu izspiešanu. Starp citu, divi no apsūdzētajiem vienās aprindās ir pazīstami cilvēki ne tikai Kuldīgā: neseni “MMA” (cīņas sporta veids bez noteikumiem) Baltijas, Eiropas un Eirāzijas čempioni.
“Pircējam jāsaprot – maliķis ir zaglis!”
Man izdevās aprunāties ar vienu no likumsargiem, kurš bija starp Kuldīgas maluzvejnieku trijotnes noķērājiem. Lai viņam darbs veiktos arī turpmāk, viņš lūdza savu vārdu neminēt.
“Ja paskatās pa gadiem atpakaļ, maluzvejniecība nedaudz samazinās.
Iespējams, kādiem sirdsapziņa ierunājusies, citam bail, jo sodi nav mazi. Bet arī kārdinājums liels, jo peļņa ir liela.
Parēķiniet, ja pa nakti var noķert kādus 200 kilogramus nēģu, kas nav nekas neiespējams, tad sanāk ļoti laba mēnešalga, daudziem pat trīs mēneši jāstrādā no rīta līdz vakaram, lai tik daudz eiro sakrātu… Diemžēl tauta pati vainīga, ka ir maluzvejnieki: nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma. To jau var redzēt tad, kad maliķi saķer tik daudz, ka nevar pārdot, tad viņi lomu vienkārši norok zemē… Vārdos esam pret maluzvejniekiem, bet, tiklīdz pa lēto var nopirkt, daudzi neiztur. Latvietim vajadzētu saprast, ka maliķis ir zaglis, kas negrib strādāt godīgu darbu un maksāt nodokļus kā tie, kas ķer zivis likumīgi,” skarbs ir likumsargs, kas ir pateicīgs cilvēkiem, kuri par maluzvejnieku aktivitātēm ziņo. Jo pie katra ezera vai upes kilometra pa sargam nevar nolikt. Piemēram, tagad ir nēģu laiks un šie kustoņi no jūras nāk augšā pa visām upēm un upītēm, kur vien tiek.
Vai nevajadzētu saukt pie atbildības ne tikai maluzvejniekus, bet arī cilvēkus, kas no viņiem zivis un nēģus pērk? “Būtu jau labi, bet kā to pierādīsi? Arī pašus noķertos maluzvejniekus nemaz nav tik viegli notiesāt, katram tiesā līdzās sēž pa advokātam. Un tad mēs tiesā dzirdam visādus brīnumus: murds nav viņa, kāds gājis tikai pačurāt, citam ļoti patīk zvaigznes – pie ūdens sēdējis un vērojis debesis…”
Konkrēto Kuldīgas lietu dabas un likuma sargs nekomentē, lai tiesā viņa vārdus neizmantotu aizstāvība: “Ja reiz tur bijām, tad Dievs jau kaut kā gribēja mūsu ceļus savest kopā…”
Maluzvejniecība samazinoties
Kā paskaidroja Valsts vides dienesta (VVD) Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite, Ventas rumba maluzvejniekiem ir izdevīga ar to, ka tā veido dabisku šķērsli nēģu migrācijai un tur viegli var uzlikt murdus.
“Valsts vides dienests pastāvīgi pilnveido savu tehnisko nodrošinājumu un darba organizāciju, lai samazinātu nelikumīgu zivju ķeršanu. Diemžēl zvejas kontrolē iesaistīto valsts un pašvaldību cilvēkresursu kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu visu ūdenstilpju uzraudzību. No Vides dienesta puses iekšējos valsts ūdeņus kontrolē 32 inspektori. Taču kopš 2006. gada novērojamā tendence – izņemto nelikumīgo zvejas rīku, tajā skaitā bezsaimnieka, skaita samazināšanās. To apliecina Vides dienesta, policijas un sabiedrisko inspektoru izņemtie zvejas rīki (tīkli, ūdas, āķu jedas, zivju un nēģu murdi, vēžu murdi un krītiņi, žebērkļi, grozi). Piemēram, 2005. gadā tika izņemti 14 478 nelegālie zvejas rīki, 2017. gadā – vairs tikai 4251. Visbiežāk zvejas pārkāpumus iekšējos ūdeņos izdara personas, kuras nosacīti varētu iedalīt divās lielās grupās. Viena grupa ir komerczvejnieki, kas pārkāpj zvejas atļaujas nosacījumus, pārsniedzot atļauto zvejas rīku skaitu un kopējo zvejas limitu, tādējādi cenšoties noķert pēc iespējas vairāk zivju un gūt lielākus ienākumus. Otra grupa ir personas, kas cenšas iegūt zivis bez jebkādas atļaujas, neievērojot noteikumus, galvenokārt ķerot ekonomiski izdevīgas zivis – nēģus, zušus, lašus,” komentē E. Šmite.
Pārkāpumi un sodi
* 2017. gadā VVD pieņēma 882 lēmumus (no tiem 780 par makšķerēšanas un 102 – par zvejas pārkāpumiem), pamatojoties uz VVD inspektoru, VVD pilnvaroto personu (sabiedrisko inspektoru), pašvaldības un valsts policistu sastādītajiem protokoliem.
* Trešo daļu no administratīvo pārkāpumu protokoliem ir sastādījuši pašvaldību policijas inspektori, galvenokārt par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu, no tiem vairāk nekā pusi – Rīgas pašvaldības policija. Kopumā no visām 119 Latvijas pašvaldībām mazāk nekā puse veic makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontroli savā pārraudzības teritorijā atrodošajās ūdenstilpēs.
* 2017. gadā par zvejas pārkāpumiem Valsts kasē samaksāti 26 550 eiro, par makšķerēšanas pārkāpumiem – 18 628 eiro, par radītiem zaudējumiem zivju resursiem – 25 875 eiro.
