Nāk klajā ar aicinājumu pieklusināt nesaskaņas luterāņu baznīcā 3
“Pēdējā laika nesaskaņas baznīcā ir līdzīgas ģimenes strīdam. Garīdznieku un laju attiecības var pielīdzināt vecāku un bērnu attiecībām. Lūdzam jūs, mīļie vecāki (mācītāji) savas attiecības risināt tikai savā starpā, neiesaistot mūs bērnus (lajus), un vēl jo vairāk kaimiņus (sabiedrību ārpus Baznīcas)!” šādu viedokli Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vietnē publicējuši seši laji (lajs draudzē ir ir cilvēks, kurš nav ne mācītājs, ne diakons).
Viņu vidū ir LELB runasvīrs saziņai ar presi Kaspars Upītis no Rīgas Doma draudzes, LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš, kā arī Jāzeps Bikše no Rīgas Jēzus draudzes, Dace Vilemsone no Ugāles draudzes, Zane Strazdiņa no Rīgas Krusta draudzes un Edgars Bukavs no Kokneses draudzes.
Saistībā ar apstākļiem, kādos no kalpošanas mācītāja amatā aizgāja Juris Rubenis, kā dēļ luterāņu garīdznieku vidū ir notikusi šķelšanās, šis laju aicinājums vērtējams kā mēģinājums samierināt garīdzniekus un pieklusināt nesaskaņas jeb vismaz “nenest tās sabiedrībā”.
Izmantojot analoģiju ar vecāku un bērnu attiecībām, aicinājuma autori raksta: “Arī laulāto starpā gadās, ka kāda nenozīmīga lieta var izraisīt lielas nesaskaņas, lai gan patiesais strīda iemesls meklējams gadiem ilgās neatrisinātās problēmās, kuras ir daudz nozīmīgākas par konkrēto problēmu. Nav iespējama situācija, ka viens no laulātajiem kādā rītā pamostos dumpīgs un ar krasi atšķirīgu viedokli, tāpat nav iespējams palikt niknam uz kādu, kurš vienmēr ir bijis izpalīdzīgs un saprotošs, ja ir atšķirīgs viedoklis tikai kādā jautājumā. Tas ir kas daudz vairāk. Patiesa mīlestība vecāku starpā liktu uzlūkot otru ar domu: “Lai cik atšķirīgas būtu viņa domas, es tomēr vēlos viņu saprast, vēlos saprast viņa motivāciju un apstākļus”. Un mīlestība liek otram pārdomāt, vai es ar savu atšķirīgo viedokli neapbēdinu otru, vai es neesmu pārprasts. Mīlestības pilna attieksme nekad sevi neliek augstāk par otru un kopēju vienotību.(..) Bērni nespēj atrisināt vecāku problēmas. Pat, ja tie saprastu konkrētā strīda iemeslus, tie nespēj zināt vecāku attiecības gadu garumā. Tādēļ ir lietas, kuras labāk būtu risināt vecākiem pašiem, neiesaistot bērnus.”
Ļoti daudzi cilvēki apmeklēja 12. martā apmeklēja Lutera draudzes sapulci jeb diskusiju, kurā tika spriests, ka “mācītāja Jura Rubeņa aiziešana no amata ir zīme kādiem potenciāli destruktīviem procesiem mūsu Baznīcā. Kas ir šie procesi? Kas tos izraisa? Vai un kā mēs spējam tos ietekmēt un veidot turpmāk?” Un šī pilnā Lutera draudzes zāle, manuprāt, liecināja, ka ne visi laji vēlas sevi uzskatīt par bērniem, kuriem nebūtu daļas par “vecākiem” risināmām lietām un par baznīcas nākotni. Turklāt, kad valsts svētkos ekumēniskajos dievkalpojumos LELB virsgans uzrunā visu Latvijas sabiedrību, tad taču netiek teikts –” klausieties tikai tie 40 tūkstoši, kuri regulāri maksā baznīcas nodevu un vismaz divas reizes gadā iet pie dievgalda”? Tad taču visi pārējie netiek saukti tikai par “kaimiņiem”?
Aicinājums parādījies nedēļu pirms 18. aprīlī plānotās LELB mācītāju sapulces. Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs “LA” teica, ka šī sapulce “būs arī zināms rādītājs par šo tēmu – par mūsu spēju dzirdēt vienam otru, sarunāties un cieņpilni paust atšķirīgus viedokļus.”
