Igaunijā raizes dara šakāļi, Lietuvā – jenoti, kas kāpj kokos 3
Ko darīt ar šakāļiem un jenotiem, kā no iznīcības pasargāt taigas sējas zosis – tie ir tikai pāris karstākie jautājumi, kas pagājušajā nedēļā tika apspriesti medību speciālistu sanāksmē Somijā.
Regulāras tikšanās, kurās piedalās Baltijas valstu un Somijas pārstāvji, notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Latviju šajā saietā pārstāvēja lielākās mednieku organizācijas “Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
“Fakti par šakāļu izplatību Igaunijā, ko sanāksmē precizēja viņu pārstāvis, liek domāt, ka mūsu gadījumā ir naivi cerēt un ticēt, ka Jelgavas novadā nomedītais bija vienīgais šakālis Latvijā,” atzīst J. Baumanis. Kaimiņvalstī trīs gadījumos ar DNS analīzēm apstiprināts, ka divi nomedītie un viens pie savvaļas dzīvnieku barotavas nofilmētais dzīvnieks ir zeltainais šakālis. Svešzemju plēsēju uzturēšanās konstatēta dažādos Igaunijas rajonos, viens kustonis atradies tikai 20 līdz 30 kilometru attālumā no Latvijas robežas.
Savukārt Lietuvā, pagaidām gan tikai Kuršu kāpās, parādījušies pirmie jenoti, kas, salīdzinot ar mūsu valstī izplatītajiem jenotsuņiem, ir vietējai faunai pat bīstamāks dzīvnieks, jo veikli rāpjas kokos un tiek klāt putnu ligzdām.
Medību speciālistiem nācās atzīt, ka likumdošana attiecībā uz šīm sugām Baltijas valstīs nav atrisināta. Kā norāda J. Baumanis, Latvijai ir iespēja būt pirmajai, kas savā zemē nosaka rīcību nelūgto ciemiņu gadījumos – šā gada Medību noteikumu projektā paredzēts, ka invazīvās un mūsu faunai neraksturīgās sugas, starp tām nosaucot gan zeltaino šakāli, gan jenotu, var medīt neierobežotā skaitā visu gadu. “Ja vien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai dzīvnieku aizstāvji nenosvītros šo normu,” piebilst mednieku pārstāvis.
Somiju vairāk uztrauc taigas sējas zosis, kuru populācija strauji samazinās. “Somi vietās, kur šīs zosis ligzdo, veido aizsargājamas teritorijas un iegulda milzu līdzekļus, lai nosargātu populāciju. Kad putni dodas ziemot uz Dāniju, Vāciju vai citur, tos šajās zemēs bez jebkādas saudzēšanas medī kā lauksaimniecības kultūras postītājus. Faktiski visi somu pasākumi un ieguldījumi sugas aizsardzībā ir “kaķim zem astes”,” stāsta J. Baumanis. Vienīgais risinājums – sadarbība un savstarpēja pasākumu koordinācija starp valstīm, secinājuši sanāksmes dalībnieki.
Latvijā sējas zosis var sastapt purvos kā retu caurceļotāju. Kā uzskata medību speciālists, lai noteiktu Latvijas ietekmi uz apdraudēto sugu, no nomedītajiem putniem nepieciešams iegūt spārnus – tā būtu iespēja procentuāli aprēķināt iegūto tundras un taigas sējas zosu apjomu.
Nākamā medību speciālistu sanāksme, “ja vien visas zvaigznes sastāsies mums labvēlīgi”, plānota Latvijā, informē J. Baumanis.
