Kā vērtējat “Prāta vētras” uzstāšanos Krievijas mūzikas festivālā “Našestvije”? 45
Daļā Latvijas sabiedrības sašutumu izpelnījusies nesenā grupas “Prāta vētra” uzstāšanās Krievijas lielākajā mūzikas festivālā “Našestvije”, kur slavināta Krievijas armija – bijuši gan iznīcinātājlidmašīnu šovi, gan demonstrēta militārā tehnika. Ko par mūsu mūziķu piedalīšanos šādā pasākumā spriež sabiedrībā pazīstami cilvēki?
Valdis Zatlers, bijušais Valsts prezidents:
“Par festivālu, kurā piedalījās “Prāta vētra”, zinu maz. Ja tajā bija militārisma elementi, bija jāuzmanās, vai tur nebija arī propaganda. Tomēr, ja “Prāta vētra” piedalījās, tā vēstīja par Latvijas kultūru. Tādēļ arī šajā jautājumā ir grūti novilkt konkrētas robežas. Tas, ka solists Renārs Kaupers, pēc preses ziņām, festivālā teicis, ka grupa “nāk ar mīlestību”, ir spēcīgs ziņojums. Pasaules vēsturē ir daudz gadījumu, kad ieročiem liekot pretī mīlestību, uzvar tie, kas izvēlējušies mīlestību. Bieži ir tā, ka politiķu iesāktos karus tautas ar labu sirdi un gribu izbeidz. Kaupers ir pašapzinīgs un pārliecināts cilvēks, un ar to var izdarīt daudz lielu un labu darbu.”
Zigmars Liepiņš, komponists:
“Katrs izvēlas ceļus un likteni, kuru iet. Ikkatram pašam ir jāizvērtē, kādos pasākumos viņš piedalās. Pat, ja festivāls bija ar militāru pieskaņu un viņi piedalījās tajā, ko tur vairs darīt? Vai tad viņi gāja kopā ar lielgabaliem? Ir arī citi mūziķi, piemēram, Intars Busulis, kas piedalās šovos un koncertos Krievijā. Vai tad viņam ir jāpiedalās tikai vietējo pilsētu un jūras svētkos? Katrs pats izvēlas, kur piedalīties, un viņu izvēli nedz nosodu, nedz atbalstu.”
Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks:
“Būtisks jautājums ir, vai mūsu mūziķi zināja par festivāla programmu jau tad, kad grupu aicināja piedalīties tajā un ka tam ir saistība ar Krievijas militārisma slavināšanu. Runājot par kultūras darbiniekiem, viņu uzstāšanās nav saistāma ar Latvijas oficiālo nostāju, un izvēle, kur piedalīties, paliek pašu mākslinieku ziņā. Tomēr pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varam vēlēties, lai sadarbība ar Krieviju būtu mazāka, ņemot vērā arī to, kā Krievija izturas pret Latviju. “Prāta vētra” savās nostādnēs ir apolitiska. Īru rokgrupas “U2” līderis Bono var atļauties savos koncertos nākt klajā ar globāliem politiskiem paziņojumiem, jo tas būtiski neietekmē grupas finansiālo situāciju. “Prāta vētrai” savukārt jādomā, kur un kā nopelnīt. Nevaram pārmest mūsu mūziķiem, ka tie bieži koncertē Krievijā, tomēr uzmanīgi jāizvērtē konkrēti piedāvājumi.”
Marina Kosteņecka, publiciste:
“Ļoti cienu Krievijas mūziķa Andreja Makareviča nostāšanos pret Putina režīmu. Par Latvijas puišiem no “Prāta vētras” ir cits stāsts – pat šādā festivālā tā ir iespēja atgādināt domājošiem krieviem, kāda ir mūsu Latvija – kāds ceļ kultūras tiltus ar Krieviju, nevis mēs braucam ar saviem NATO tankiem uz Krieviju. Kultūra var stāvēt pāri militārām darbībām, tā “Prāta vētras” veidolā atmiekšķē sirdis pret Latviju vienkāršo krievu acīs. Puiši ar savu uzstāšanos strādāja par labu Latvijai!”
Gundars Vētra, Krievijas basketbola kluba “Kurskas Dinamo” galvenais treneris:
“Par “Prāta vētras” uzstāšanos Krievijā nemāku spriest, jo nezinu notikušā detaļas. Taču “Prāta vētra” ir vienīgā Latvijas grupa, kas spēj konkurēt plašākos ūdeņos, un viņi spēlē vietās, kur ir pieprasīti, – ne vienmēr var “trāpīt” vietās, kuras visiem patīk. Mēs – sportisti – esam norobežojušies no politikas, mums ir būtiski gūt sportiskus panākumus. Tos politiskos traipus un netīrumus jau visur var atrast, arī Latvijā, taču sports stāv tiem pāri. PSRS un Krievijā sports vienmēr ir bijusi politika. Šobrīd tā varbūt ir izlašu līmenī. Tomēr profesionālais sports kļūst aizvien globālāks, piemēram, ASV basketbolisti spēlē Krievijā, Ķīnā un citur pasaulē. Mums ir darbs, kas mums patīk, un darām to tajās vietās, kur tas ir iespējams atbilstošā līmenī.”
