Juridiskās fakultātes students divu gadu laikā uzrakstījis 30 iesniegumus par naidīgiem komentāriem internetā. Vai kāda no lietām nonākusi līdz tiesai? 115
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesa Jelgavā Jānim Krasovskim piesprieda 70 piespiedu darba stundas sabiedrības labā pēc Krimināllikuma 150. panta 3. daļas: sociālā naida un nesaticības izraisīšana draudot. 2019. gada 18. maijā pie portāla “skaties.lv” publikācijas “Seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanas situācija Latvijā joprojām ir sliktākā Eiropas Savienībā” Jānis uzrakstīja: “Nav ko ārstēt, vajag izšaut un miers, zarazas jālikvidē jau sākumā, jo savādāk tas būs letāli.” Kā norādīja prokurore Zane Daibe, šāds ieraksts uzskatāms par naidīgu pret seksuālajām minoritātēm un satur ierosinājumu uz vardarbīgu un naidīgu rīcību. Prokurore lūdza tiesu noteikt Jānim 120 piespiedu darba stundas.
Jaunais vīrietis no Jelgavas Jānis tiesā uzvedās diezgan izaicinoši, kaut gan, man aprunājoties ārpus tiesas zāles, neizskatījās pēc ļaunuma iemiesojuma. Bijusi grūta bērnība laukos, tagad strādā par lakotāju, veselība neesot labākajā stāvoklī. Paštaisns, tā arī laikam nesaprata, par ko sodīts, jo pēc sprieduma nolasīšanas uzskatīja, ka tiesāšana neesot bijusi taisnīga.
Jānis tiesā vainu nodarītajā neatzina un sacīja, ka neesot “jau nekāds deputāts, svarīgs cilvēks”, kura vārdiem būtu svars. Turklāt, viņaprāt, esot rīcības brīvība internetā izteikties un, ja kādam kaut kas nepatīkot, konkrētās vietnes administrators varot ierakstu izdzēst un rakstītāju bloķēt.
Apsūdzētais pauda uzskatu – ja kāds viņa ierakstu uztver saasināti, tad viņam kaut kas ar psihi neesot kārtībā, jo viņa rakstītais nebijis domāts burtiski, tā neesot bijusi naida kurināšana un aicinājums uz vardarbību – tādas lietas notiekot citādi. LGBT pārstāvji – lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas – esot agresīvi, radot problēmas, uzspiežot citiem savu pārliecību, tādējādi veicinot saslimstību, domā Jānis. Normāli seksuālām attiecībām jābūt starp vīrieti un sievieti, lai dzimtu bērni, tiesā pauda Jānis. Viņam pašam bērnu neesot.
Students trauksmes cēlājs
Valsts policija par Jāni sākusi interesēties pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta Armanda Onzuļa iesnieguma. Viņš bija izsaukts uz tiesu kā liecinieks.
A. Onzuls divu gadu laikā uzrakstījis 30 iesniegumus par komentāriem internetā, kuros saskatījis pārkāpumus pēc Krimināllikuma 150. panta – sociālā naida un nesaticības izraisīšana – pret seksuālajām minoritātēm. Trīs lietas nonākušas līdz tiesai: divos gadījumos apsūdzētais vienojies ar prokuroru par sodu un vienā – šajā – notika publiska tiesas sēde, kas sākās un beidzās vienā dienā. Uz atlikušajiem 27 iesniegumiem 20 gadījumos saņemts atteikums ierosināt kriminālprocesu, septiņos gadījumos ierosināts kriminālprocess vai tiek veikta resoriskā pārbaude, tas nozīmē, ka šīs lietas var nonākt līdz tiesai.
Vēl trīs iesniegumus A. Onzuls uzrakstījis par komentāriem, kas atbilst 78. pantam – nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tie pēc piekritības nosūtīti Valsts drošības dienestam, kas noziedzīgus nodarījumus nekonstatēja un krimināllietas neierosināja.
“Baiga šļura” komentāros
Būdams students, A. Onzuls 2019. gadā pētījis, kā ierosinātais Dzīvesbiedru likumprojekts iet kopā ar Satversmi. Tad arī sācis pievērst uzmanību dažādos interneta portālos ievietotajiem rakstiem par šo tēmu un arī komentāriem pie tiem.
“Komentāros bija baiga šļura, kas man nelikās pareizi. Acīmredzami bija tas, ka internetā bija vērojams tiesiskuma zudums. Sāku pētīt, cik tālu var būt vārda brīvība. No vienas puses, Valsts policijā ir vadlīnijas, kā strādāt. Saņemot iesniegumu, jāfiksē komentārs, tad interneta pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa internetam pieslēgtas ierīces – parasti datora vai telefona – identifikators (IP adrese), tā nokļūstot līdz konkrētai personai. Likās labi. Par trijiem komentāriem uzrakstīju Valsts policijai iesniegumus. Saņēmu atbildes, ka kriminālprocesi netiks ierosināti, bet bez pamatojuma. Tas likās nepareizi.
Vēlāk gan izrādījās, ka parasti policisti tomēr raksta pamatojumu atteikumam ierosināt kriminālprocesus. Tikai bieži tie bija jocīgi, piemēram, komentāram “pie sienas lodi galwa pederastiem” policisti vārdiem “galwa pederastiem” nevarējuši identificēt būtību, līdz ar ko nevarot objektīvi konstatēt naida un nesaticības izraisīšanu atkarībā no orientācijas. Savukārt par komentāru “Navi pidariem cilveces apkaumojums atgrieziet stalinu atpakal lai apsauj tos kroplus” policija atteica ierosināt lietu tāpēc, ka ieraksts veikts no ārzemēm – Lielbritānijas,” man stāsta Armands.
“Tāpat atteikts uzsākt kriminālprocesu par komentāru “Slimi ir jāārstē vai jāiznīcina. Sadomija ir nicināma padarīšana, tas pats, kas pedofilija, tos uzreiz ir jāizkastrē un publiski uz piere zīmogs jāiededzina”. Šajā gadījumā policija uzskatīja, ka komentārs vietnē “facebook.com” nav pielīdzināms komentāram pie publicēta raksta, līdz ar ko nevar apdraudēt netradicionālas orientācijas personu intereses un izraisīt nesaticību.
Bet par komentāru “Ko tur regulēt tos pediņus? Trakonams vai nošaut” tā autors policijai taisnojies, ka agrāk tiešām tādi cilvēki ārstēti un ar vārdu “nošaut” viņš domājis pārnestā nozīmē, turklāt pēc viņa bībeliskajiem uzskatiem šādiem cilvēkiem sabiedrībā nevajadzētu akcentēt sevi un savu netiklību un viņš nevēlējies neviena jūtas aizskart. Un policija atteica ierosināt lietu”.
Vēl vienā gadījumā policija pati neko neuzsākusi, bet aicinājusi vērsties pie tvitera īpašniekiem ar sūdzību par aizskārumu. Citā, kur rakstītājs aicināja seksuālās minoritātes sodīt ar nāvessodu, norādīja, ka Latvijā nāves sods atcelts 2011. gadā un sodīt var tikai valsts, un arī neko neuzsāka.
Kādas vēl problēmas
Kādas vēl ir problēmas bez kriminālprocesu atteikumu minēšanas vai savādiem atteikumiem? Izrādās, ka trešās personas nevar pēc likuma prokuratūrā pārsūdzēt atteikumu. Šīs pārsūdzības prokuratūra gan dažkārt pieņemot, kaut gan pašas pēc savas iniciatīvas var ierosināt kriminālprocesu, saka Armands.
Vēl viņš uzskata, ka šādiem naida noziegumiem Valsts policijai vajadzētu savu nodaļu ar attiecīgi izglītotiem cilvēkiem – šobrīd šīs lietas klejojot pa dažādiem iecirkņiem pa visu Latviju, bieži atbildes sniedz kārtības policijas inspektori, kas ne vienmēr ir profesionāli savos atzinumos. Tāpat, viņaprāt, dīvaini, ka par pēc būtības līdzīgiem pantiem vienā gadījumā jāvēršas Valsts policijā (150.), otrā – Drošības dienestā (78.).
Armands pamanījis, ka Valsts policijas pārskatos ierosināto lietu pēc 150. un 78. panta ir maz, atteiktās lietas netiek skaitītas, tāpat neviens neuzskaita, cik daudz vispār naida komentāru ir internetu portālos pie rakstiem. Tas radot maldīgu priekšstatu, ka viss ir kārtībā.
Lai soda administratīvi
Bet A. Onzuls pamanījis arī labas lietas. Policijas koledžā esot speciāla programma, kā identificēt un izmeklēt noziegumus pēc 150. un 78. panta, un viņš cerot, ka tas nav formāli. Vēl iekšlietu ministre Marija Golubeva Saeimas Krimināltiesību apakškomisijai iesniegusi priekšlikumus, ka par naida izpausmēm varētu sodīt arī administratīvi.
“Es piekrītu ministrei, jo tad būs vieglāka izmeklēšana un soda piemērošana. Nevēlos, lai visi naida kurinātāji tiktu krimināli sodīti. Gribu, lai vispār vairāk soda administratīvi, lai mazāk naida izpausmju un lai mazāk ir kriminālu sodu, kas dažam labam var sabojāt visu dzīvi, jo tas uzliek ierobežojumus vai pat aizliegumus strādāt vairākās nozarēs,” teic A. Onzuls. Viņš neizslēdz, ka savāktā informācija ar laiku varētu rezultēties zinātniskā pētījumā, bet galvenais esot panākt, lai naids mazinātos.
“Es nereaģēju, ja kāds raksta, ka viņam vieni vai otri cilvēki nepatīk. Reaģēju tad, ja izskan naids, aicinājumi nošaut, pakārt vai citādi iznīcināt,” precizē Armands Onzuls.
Piespriež četru mēnešu nosacītu cietumsodu
Citi 2021. gada spriedumi par naida runu (par sodu apsūdzētie vienojās ar prokuroriem)
* Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē piesprieda personai četru mēnešu nosacītu cietumsodu par to, ka viņš sociālā tīklā izvietotajā ziņas publikācijā ar nosaukumu “Kašers ar mīļoto vīrieti apsver veidot ģimeni Itālijā” komentāru sadaļā ievietoja aicinājumu ar šādu tekstu: “divi diršmīļi – atšaut!”, pievienojot emocijikonu “ierocis”, kas ir naidīgs pret seksuālo minoritāti – konkrētajā rakstā minētajām personām, un satur netiešu ierosinājumu, pamudinājumu uz vardarbību un naidīgu rīcību.
* Zemgales rajona tiesa Ogrē piesprieda personai četru mēnešu nosacītu cietumsodu par to, ka pie portālā “skaties.lv” publicētās ziņas komentāru sadaļā ievietoja aicinājumu ar šādu tekstu: “tiem pediniem visiem lodi piere”. Tiesas ieskatā persona komentārā pauda neiecietību par naidu pret minoritāti – homoseksuālo sabiedrības daļu, ir nosodošs un naidīgs pret seksuālo minoritāti un satur netiešu ierosinājumu, pamudinājumu uz vardarbību un naidīgu rīcību.
