Naida kurinātāji nevarēs piesegties ar viedokli 17
Pašreizējā Krimināllikuma redakcija ļauj dažādiem etniskā, nacionālā un rasu naida kurinātājiem viegli paglābties no soda par savām publiski paustajām provokācijām.
Vainīgajam pietiek vien atrunāties, ka viņš tikai paudis savu viedokli, savu vēstures interpretāciju vai ko tamlīdzīgu. Tieslietu ministrijas (TM) vadība vakar iepazīstināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus ar iespējamo risinājumu.
“Pašreizējais raksturojums, ka jābūt apzinātai, tiešu nodomu vērstai darbībai kurināt naidu, ir grūti pierādams, ja vien pati šī atbildīgā amatpersona nesaka – jā, es to gribēju. Krimināltiesībās ir arī atsevišķas vainas formas par netiešu nodomu. Tātad attiecīgo izteikumu autoram vai tās raidorganizācijas vadītājam, kas pārraida šos izteikumus, jāspēj sekot līdzi saturam un paredzēt iespējamās sekas. Jautājums nav par viedokļu dažādību, bet gan veidu un formu, kā mēs savu viedokli pasniedzam. Ja viedoklis ir vērsts uz to, lai sabiedriski nepieņemamā veidā trivializētu, ņirgātos un izsmietu vēstures faktus, kas citai sabiedrības daļai ir ārkārtīgi smags un traģisks pārdzīvojums, tad valstij ir jāiejaucas un jāaizstāv aizskarto cilvēku intereses,” paskaidroja tieslietu ministre Baiba Broka (NA).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atzinīgi vērtēja TM priekšlikumu svītrot no krimināllikuma 78. panta vārdu “apzināti”. Taču viņa pauda bažas, ka parlaments var darīt visu iespējamo likuma uzlabošanā, bet tam nebūs nekādas jēgas, ja atbildīgās institūcijas nevēlas tos piemērot praksē. “Mums jāuzlabo likumi, lai dienestiem būtu arvien grūtāk atrunāties, ka tos nevar piemērot,” teica Broka. Viņai pagājušonedēļ bijusi “neformāla saruna” ar Drošības policijas speciālistiem, kuras laikā ministre esot guvusi pārliecību, ka Drošības policija pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā arvien labāk saprot, ka daudz stingrāk jāuzrauga, kāda informācija nonāk Latvijas publiskajā telpā.
Vienlaikus ar Krimināllikuma grozījumiem deputāti un TM vadība sprieda par Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumiem, palielinot sankcijas par būtiskiem masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpumiem. Pašreiz maksimālais sods plašsaziņas līdzeklim, pēc APK, ir 2100 eiro. Pēc cilvēktiesību komisijas vadītājas domām, tas ir nesamērīgi mazs sods salīdzinājumā ar kaitējumu, ko sabiedrībai var nodarīt melīgas vai sabiedrību sanaidojošas informācijas izplatīšana. Diskusiju laikā atklājušies arī “baltie plankumi” normatīvajos aktos. Likumā ir noteikti retranslācijas pārkāpumi, bet nekāds sods par šiem pārkāpumiem nav paredzēts.
Deputāti Augusts Brigmanis (ZZS) un Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) vērsa tieslietu ministres uzmanību uz tiem interneta komentāriem, kas Ukrainas notikumu sakarā arvien biežāk parādās agresīvi un naidīgi. Ministre informēja, ka tiek plānots noteikt bargāku sodu par huligānismu interneta vidē, kas ļautu efektīvāk saukt pie kriminālatbildības personas, kuras aicina uz vardarbību un traucē sabiedrisko kārtību tajā.
