Naftas tirgus – kurš pret kuru? 0
Autors: “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis
Vairāki OPEC ministri paziņojuši, ka diskusijas par ražošanas samazināšanu vēl turpināsies, iespējams, līdz marta beigām, kad esošais nolīgums noslēgsies.
Pastāv neliela iespēja, ka valstis vēl var vienoties. Tādējādi Saūda Arābijas solis varētu būt daļa no sarunu taktikas. Ja nē, tad iespējams tiešs cenu karš, kā rezultātā naftas kritums var izrādīties vēl lielāks, nekā tika piedzīvots.
Brent varētu noslīdēt pat līdz USD 20 par barelu, jo naftas krājumi palielinās. Cerības uz darījuma atjaunošanu šobrīd notur naftas cenu no tālāka krituma.
Pagājušā gada beigās Krievija paziņoja, ka tā 2016. gadā pievienojās OPEC+ ar plānu samazināt ieguvi uz pusgadu. Trīs gadus vēlāk apjomi joprojām tiek samazināti. Tā negribīgi piekrita samazināt ražošanu arī šā gada pirmajā ceturksnī.
Turklāt, neskatoties uz šiem pasākumiem, atbrīvoto tirgus daļu turpināja ieņemt ASV. Šādā gadījumā tikai zemāka naftas cena var tikt galā ar ASV slānekļa naftas industriju.
Priekšlikums, kas tika iesniegts Krievijai, nebija pieņemams, bet Saūda Arābijas, iespējamais spiediens nenostrādāja. Ja ir pēdējās minūtes darījums, ka ne-OPEC valstis saglabā esošo ieguvi, bet OPEC samazina ieguvi par 1 miljonu barelu, tas tik un tā novedīs pie stabila naftas krājumu pieauguma un zemām naftas cenām.
Situācija veidojas šādi – Krievija pret ASV un Saūda Arābija pret Krieviju. Ja nav pēdējā brīža darījuma, tad būtībā ir tikai viens iznākums: ASV slānekļa naftas ieguvei ir jāsamazinās.
Pašlaik var pieņemt, ka tuvāko 12 mēnešu laikā ASV naftas ieguve var sarukt par 1-2 miljoniem barelu mēnesī. Tomēr neiespējami paredzēt, kad tieši šis kritums aizsāksies. ASV naftas ieguves kāpums atdziest jau pēdējos 12 mēnešus un kritums, varētu īstenoties aptuveni 9 mēnešu laikā.
Daudzi ir paziņojuši, ka OPEC nozīme ir zudusi. Tas varētu būt tiesa tirgū ar cenu 80 USD. Taču OPEC joprojām ir ļoti būtiska nozīme apstākļos, kad cena dzīvojas šādos zemos līmeņos.
Ja globālā ekonomika šogad nīkuļos, naftas pieprasījuma nulles pieauguma prognozes būs atbilstošas. Tomēr, ja pasaules ekonomika gada otrajā pusē atgūstas, naftas patēriņa līmenis kāps.
Ja ASV slānekļa nafta tajā brīdī strauji mazinās, bet patēriņš strauji atjaunojas, tas varētu izraisīt spēcīgu naftas cenas atsitienu. Jācer, ka tad pasaule tomēr nebūs nonākusi recesijā.
Latvija tajā visā var tikai noraudzīties no malas. Īslaicīgais pozitīvais efekts būs zemākas enerģijas, īpaši degvielas cenas. Tomēr vēlākais atsitiens var izrādīties īpaši nepatīkams. Jātur īkšķis, ka zemās degvielas cenas galvenais iemesls nav globālā recesija.
