Naftas pieprasījuma prognozes grīļojas 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Astronomiski augsto gāzes cenu apstākļos nafta kļuvusi par pievilcīgu enerģētisko alternatīvu. Starptautiskā enerģētikas aģentūra šogad prognozēja, ka naftas patēriņš šogad un nākamgad pieaugs par 520 tūkstošiem barelu dienā, taču šobrīd prognozētāji vairs nav tik pārliecināti ne par pieprasījuma, nedz arī naftas cenu pieaugumu tuvākajā laikā.
2021. gadā pasaule patērēja 94,1 miljonu barelu naftas dienā. Lai gan prognoze, ka šis daudzums var pieaugt par pusmiljonu barelu dienā, tātad – apmēram pusprocentu, šķiet neliela, tomēr šī prognoze bijusi viens no faktoriem, kas paaugstināja naftas cenu gada pirmajā pusē.
Taču šobrīd, vasaras beigās prognozētāju noskaņojums ir mainījies. Pagājušajā nedēļā trīs organizācijas – Starptautiskā enerģētikas aģentūra (SEA), ASV Enerģētikas informācijas administrācija (ASV EIA) un OPEC visi paziņoja savas īstermiņa prognozes par naftas pieprasījumu pasaulē.
Ievērojams ir tas fakts, ka divas no šīm organizācijām būtiski samazināja savas naftas pieprasījuma prognozes šim un nākamajam gadam un tikai Starptautiskā enerģētikas aģentūra joprojām uztur prognozes, ka naftas pieprasījums turpinās palielināties. Taču tā kā ASV EIA un OPEC sākotnēji prognozēja daudz augstāku naftas pieprasījumu nekā SEA, tad patiesībā visas trīs prognozes ir samērā tuvas viena otrai. Un tās liecina par būtisku naftas pieprasījuma samazināšanās prognozi, salīdzinot ar pirmajā pusgadā izteiktajām.
Viens no svarīgākajiem iemesliem šādai prognožu pārskatīšanai ir fakts, ka Eiropa straujā tempā aizpilda savas gāzes krātuves – pašreizējie dati liecina, ka krātuvju aizpildīšanas temps par deviņām nedēļām apsteidz pagājušā gada grafiku. “Standard Chartered Plc” analītiķi uzskata, ka Krievijas prezidenta V. Putina gāzes ieroči nebūs tik asi, kā viņš to ir cerējis, un Eiropa ir tuvu stāvoklim, lai spētu pārziemot bez krievu gāzes gluži komfortabli.
Un pietiekams daudzums gāzes krātuvēs samazina pieprasījumu pēc alternatīviem enerģijas avotiem, tādiem kā gāze. Ja vēl Eiropai tiešām izdosies samazināt gāzes patēriņu par 15%, par ko liecina nesen panāktā politiskā vienošanās, tad enerģētiskā drošība jau ir ar roku sasniedzama. Turklāt analītiķi uzskata, ka, ja augstās enerģijas un pārtikas cenas izraisīs ekonomisko recesiju, tad naftas pieprasījums un arī tās cenas strauji kritīs lejup.
