Naftas cenas krīt! Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis nonāks izdevīgā situācijā, bet krieviem paliks grūtāk finansēt karu 0
Andis Kudors, politologs
Pirms dažām dienām BRENT markas naftas cena bija 65 USD par barelu. Tā ir zemākā atzīme kopš 2021. gada augusta. URALS naftas cena bija 59 USD; tas ir zīmīgi, jo Krievijas budžeta izpildei ir nepieciešami vismaz 60 USD, bet cerība bija uz visiem 70 USD par barelu. Naftas cenu krišanu izraisīja divi iemesli. Pirmais – Donalda Trampa izziņotie importa tarifi. Otrs – OPEC lēma palielināt naftas ieguvi par 411 000 bareliem diennaktī; tas ir ieguves apjoma rekorda rādītājs pēdējos piecos gados. 8 no 12 karteļa valstīm vienojās, ka strauji palielinās naftas ieguvi.
OPEC ideja
Naftas eksportētājvalstu organizācija1 (OPEC) tika dibināta 1960. gadā Bagdādē (Irāka), piecām valstīm – Irānas Islāma Republikai, Irākai, Kuveitai, Saūda Arābijai un Venecuēlai – parakstot vienošanos par sadarbību ieguves apjomu koriģēšanā un cenu veidošanā. Vēlāk šīm valstīm pievienojās Katara, Indonēzija, Lībija, Apvienotie Arābu Emirāti un citas valstis, kuru dzīlēs ir nafta. Sastāvs laika gaitā daļēji mainījās, jo bija valstis, kas stājās iekšā un gāja prom. Paplašinātajā formātā OPEC+ ietilpst 12 dalībvalstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis. ASV, Meksika un daudzi citi naftas ieguvēji palika ārpus karteļa.
Karteļa ideja ir manipulēt ar ražošanas apjomiem, lai noturētu cenas izdevīgā līmenī. OPEC paredzēja, ka Trampa tarifu kari vedīs pasauli recesijas virzienā, tas nozīmē, ražošanas apjomi kritīs un naftas produktus pirks mazāk. Vairākām arābu valstīm naftas ieguve izmaksā daudz lētāk nekā Krievijai, kam jādarbojas nelabvēlīgākos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos. Tāpēc arābu naftinieki izlēma kompensēt cenu ar ieguves apjomu, un joprojām labi pelnīt, atšķirībā no Krievijas. Ja karteļa valstīm būtu tikpat dārga ieguve kā Krievijai, tās recesijas gadījumā vienkārši samazinātu ieguves apjomu, lai noturētu augstas cenas. Bet tuksnesī nav sniega un mūžīgā sasaluma, tāpēc arābi varēs turpināt celt dārgus debesskrāpjus. Saūda Arābija un Persijas līča valstis nonāks izdevīgā situācijā, bet krieviem paliks grūtāk finansēt karu.
Ne tikai Trampa dēļ
OPEC vēl pirms Donalda Trampa politikas uzsākšanas plānoja palielināt ieguvi par 100 000 barelu dienā, lai kompensētu vairāku ieguves vietu slēgšanu. Tajā pašā laikā ASV, Meksika, Brazīlija un citas valstis plānoja palielināt naftas ieguvi par 1 800 000 barelu dienā. Tas būtiski ietekmētu OPEC pozīcijas, tāpēc arī kartelis bija gatavs iet uz ieguves palielināšanu, lai konkurētu ar citiem. OPEC jaunā stratēģija ir – katrs par sevi!
Tāpēc OPEC lēmumu nevajadzētu sasaistīt tikai ar Trampa tarifu politiku vien. OPEC agrāk kontrolēja aptuveni 52 % no visas pasaules naftas ieguves, bet pēdējā laikā viņu daļas īpatsvars nokritās līdz aptuveni 25 – 26 %. Tāpēc OPEC paliek arvien grūtāk noturēt augstas cenas ar ieguves samazinājumu un deficīta mākslīgu radīšanu. Ārpus karteļa iegūtās naftas apjomi ir pēdējā laikā būtiski pieauguši. Kāpēc arābu naftiniekiem mocīties? – Vieglāk ir upurēt Krieviju un citus, kuriem ieguve izmaksā salīdzinoši dārgi. Krievijai ir ierobežotas iespējas īstermiņā amortizēt savas ciešanas, samazinot rubļa vērtību. Ja prognoze piepildīsies, tad Krievijai ar laiku pietrūks valūtas lai nodrošinātu pietiekamu preču importu, jo koka rubļi nemaz tik daudzus pasaulē neinteresē.
Turpmāk
Puslīdz droši var prognozēt, ka cenas kritīs arī turpmāk. Iespējamās recesijas dēļ OPEC pastāvēšanas nepieciešamība mazināsies, un daļa karteļa dalībvalstu līdz gada beigām varētu visai būtiski piepludināt naftas tirgu, iegūstot naftu maksimāli, cik vien spēj un tirgojot to par zemāku cenu. Krievu enerģētikas eksperts Mihails Krutihins prognozēja, ka cenas tuvākajos mēnešos un visa šī gada laikā varētu turpināt pazemināties un paslīdēt zem 50 USD atzīmes. Viņš norādīja, ka tirgū ar laiku varētu tikt papildus iepludināti vēl 5 līdz 8 miljoni barelu dienā. Ja tā, tad Vladimiru Putinu gaida grūtības un viņa vēlme iet pamiera virzienā varētu pieaugt. Laiks rādīs.
