Naftas baroniem, kas guvuši vairāk nekā 200 miljardus dolāru peļņu, būtu jāpiedalās Ukrainas atjaunošanā 16
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko paziņojis, ka lielajām starptautiskajām enerģētikas firmām, kas guvušas milzīgu peļņu no rekordaugstajām naftas un gāzes cenām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir jāatvēl daļa no šīs peļņas Ukrainas ekonomikas un infrastruktūras atjaunošanai.
Viņš atzīmēja, ka Lietuvas lielākā enerģētikas firma “Ignitis Group” jau apsver atvēlēt 10% savas peļņas Ukrainai, un aicināja citas firmas rīkoties līdzīgi. Ukrainas enerģētikas ministrs brīdināja, ka Krievijas sāktais karš pret Ukrainu var ieilgt, ja Rietumi neaizvērs sankciju caurumus Kremļa ienākumos no enerģijas eksporta.
Naftas baroni gūst 200 miljardu virspeļņu
“Pēc mūsu aprēķiniem, rietumvalstu enerģētikas firmu gūtā peļņa pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā ir vairāk nekā 200 miljardi dolāru,” intervijā izdevumam “Politico” teica Galuščenko, piebilstot, ka šī nauda iegūta uz Krievijas veiktās agresijas pret Ukrainu rēķina.
“Manuprāt, būtu taisnīgi dalīties šajā naudā ar Ukrainu, lai palīdzētu mums atjaunot valsti un tās enerģētikas sektoru,” viņš teica. Ministra minētie 200 miljardi dolāru ir bieži citēti Rietumu medijos kā piecu lielāko enerģētikas firmu – “BP”, “Chevron”, “ExxonMobil”, “Total” un “Shell” – peļņa 2022. gadā. Pēc Kijivas Ekonomikas skolas aprēķiniem, 13 mēnešus ilgā kara gaitā Ukrainas infrastruktūrai nodarīti aptuveni 140 miljardu dolāru zaudējumi.
Lai gan rietumvalstis ieviesušas sankcijas pret Krievijas naftas importu un noteikušas cenu griestus, Kremlis pamanās atrast veidus, kā apiet sankcijas. “Putins neizmanto ienākumus no enerģijas eksporta krievu tautas dzīves līmeņa celšanai, bet bruņojuma ražošanai, lai varētu turpināt karu pret Ukrainu. Šī nauda maksā ukraiņu dzīvības,” atzīmē Galuščenko.
Krievija ir pārorientējusies naftas eksportam uz sev draudzīgām valstīm Ķīnu un Indiju, bet bijusi spiesta pazemināt cenas. “Sankcijas ir iedarbīgas tikai tad, ja nav iespējams no tām izvairīties,” atgādina Ukrainas ministrs.
Medijos ir informācija, ka Krievijas nafta nonāk ES valstīs caur Azerbaidžānu un Turciju un par augstāku cenu nekā 60 dolāri par barelu, kā noteica G7 grupas valstis pagājušā gada decembrī.
Kijiva plāno ražot kodoldegvielu
ES ievērojami samazinājusi Krievijas naftas un gāzes importu, taču bloka valstīs – Somijā, Slovākijā, Bulgārijā, Ungārijā un Čehijā – joprojām darbojas 18 atomelektrostacijas ar Krievijas projekta kodolreaktoriem, kuriem pagaidām nav atrasta alternatīva degvielas piegādei.
Galuščenko ierosinājis, ka šīs valstis varētu izbeigt atkarību no Krievijas, iepērkot kodoldegvielu no Kijivas. “Ukraina ir iesaistīta darījumā ar ASV firmu “Westinghouse”, kas paredz īpaši izgatavotas kodoldegvielas ražošanu, kas varētu sākties nākamā gada sākumā,” teica Galuščenko.
Viņš aicinājis Eiropas Komisiju izstrādāt grafiku ES dalībvalstu atkarības likvidēšanai no Krievijas kodoltehnoloģijas un mudinājis vērst sankcijas pret Krievijas firmu “Rosatom” par tās lomu Zaporižjas AES nelikumīgajā pārņemšanā. Līdz šim Eiropas Savienība ir atturējusies ieviest sankcijas Krievijas kodolrūpniecībai.
