Nacionāļu latviskā pieticība 6
Godam sagaidīta Latvijas simtgade, šķēršļi imigrantu iebraukšanai un atbalsts ģimenēm ar bērniem – šādas prioritātes Nacionālās apvienības nākamajam darba cēlienam sestdien partijas kongresā piedāvāja tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Savukārt amati koalīcijā esot tikai līdzeklis šo mērķu sasniegšanai.
Nacionālās apvienības otrajam kongresam izvēlētais Bauskas kultūras centrs ir simboliska vieta vairāku iemeslu dēļ. Starpkaru periodā šajās telpās darbojās tālaika patriotiskā aizsargu organizācija, bet pirms dažiem gadiem turpat noritēja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēdējais kongress pirms saplūšanas vienotā apvienībā ar “Visu Latvijai”.
“Mēs vēlamies strādāt valdībā, aizstāvot gan mums, gan sabiedrībai kopumā svarīgas prioritātes, bet nerausimies pēc amatiem par katru cenu. Nevienam krēslam nav tik augstas kājas, lai tas aizēnotu valsts intereses un godaprātu,” savā uzrunā kongresa delegātiem teica Saeimas priekšsēdētāja un NA valdes locekle Ināra Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka nākamās valdības vadīšanu nedrīkst uzticēt politiķim ar diskutablu reputāciju. Tāpat jaunais Ministru kabinets nevarēs atļauties vērpt intrigas un pieņemt neskaidrus lēmumus.
Līdzīgu viedokli savā runā pauda arī partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Pieļauju, ka kādam varētu šķist aktuālāk šobrīd diskutēt par jaunās valdības veidošanas principiem, bet filozofisku apceri par vērtību tēmu atstāt citiem – mierīgākiem – laikiem. Patiesībā šīs lietas nevar atdalīt. Ja latviska Latvija ir vērtība, tad svarīga ir cilvēku piederības sajūta Latvijai kā neatkarīgai valstij ar pašu atzītu valsts varu. Apzinoties, ka šo piederības sajūtu mēģina mērķtiecīgi graut no ārpuses, mums iespēju robežās jāpieņem tādi lēmumi, kas vēl vairāk neatsvešinātu tautu no valsts varas. Tas jāatceras, arī lemjot par nākamās valdības vadītāju.” R. Dzintars arī piedāvāja trīs galvenās prioritātes nākamajam NA darbības cēlienam. Pirmkārt, Latvijas simtgades sagaidīšana, kas būšot ne tikai svētki, bet arī iespēja “aktualizēt valstiskuma dimensiju cilvēku apziņā”. Otrkārt, darīt visu iespējamo, lai Latviju sasniegtu iespējami mazāks imigrantu skaits un uzturētos šeit iespējami īsāku laiku. Treškārt, turpināt atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem.
Neskatoties uz visām runām par to, cik spējīgam un sabiedrībā cienītam jābūt nākamās valdības vadītājam, NA atšķirībā no Zaļo un zemnieku savienības pagaidām neizrāda ambīcijas konkurēt ar “Vienotību”, izvirzot paši savu premjera kandidātu. Šāda partijas vadības mērenība un pieticība satraukusi nacionāļu veterānu Juri Dobeli. Parasti partiju vecbiedri jaunos un karstgalvīgos politiķus māca būt pacietīgākiem un mierīgākiem, bet šoreiz bija otrādi. “Dzelzs jākaļ tagad! NA jābūt niknākai un apņēmīgākai! Mums jāgatavo savs premjera kandidāts ja ne uz šo, tad nākamo valdības nomaiņu!” kareivīguma garu partijas biedros centās uzkurt Dobelis. Taču bez īpašiem panākumiem. “Mūsu mērķis ir īstajā laikā vadīt valsti, bet uz to jāvirzās gudri. Tieši gudra rīcība noveda pie tā, ka mūsu pārstāve Ināra Mūrniece pilda valsts otrās galvenās amatpersonas amatu,” J. Dobelim oponēja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš pauda pārliecību, ka šāds laiks noteikti pienāks, bet līdz tam esot jāturpina aizstāvēt partijas mērķus un jākāpina sabiedrības atbalsts NA vērtībām.
Kongresā tika pārvēlēta arī NA vadība. Partiju turpinās vadīt abi pašreizējie līdzpriekšsēdētāji – Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars, kuri arī vienīgie kandidēja uz šiem amatiem. Neliela konkurence bija vienīgi par vietām partijas valdē. Aizklātās vēlēšanās tajā tika nolemts, ka partijas valdē strādās eiroparlamentārietis Roberts Zīle, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, Ogres vicemērs Egils Helmanis, kultūras ministre Dace Melbārde, partijas ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts un Rīgas domes deputāte Ieva Holma. Tāpat partijas valdē strādās seši Saeimas frakcijas izvirzīti pārstāvji (Ināra Mūrniece, Inese Laizāne, Edvīns Šnore, Rihards Kols, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks), kā arī partijas jaunatnes organizācijas vadītāja Ginta Vilcāne.
