Nacionālo vērtību aizstāvība atmaksājas 1
Varbūt kāds nepamanīja, bet teju visas Eiropas suminātais Nīderlandes premjers Marks Rute, kura partija nupat ieguva visvairāk balsu parlamenta vēlēšanās, lielā mērā balstīja savu kampaņu uz nacionālās identitātes jautājumiem.
Viņš, piemēram, uzsvēra, ka “tiem, kuri atsakās pieņemt vai kritizē mūsu vērtības”, tomēr “ir jāizturas pret tām cienīgi vai jādodas prom”. Nav pieļaujami izsvilpt sievietes īsos svārkos un saukāt “vienkāršos nīderlandiešus par rasistiem”. It kā pašsaprotamas prasības, ko nevar salīdzināt ar viņa galvenā sāncenša Gērta Vildersa aicinājumiem aizklapēt mošejas un aizliegt Korānu. Tomēr vēl pirms dažiem gadiem Rute droši vien būtu saņēmis nevis apsveikumus par uzvaru, bet gan, labākajā gadījumā, pārmetumus par politiski nekorektu izrunāšanos. Patiesībā tādi izskanēja arī šoreiz, taču ne pārāk skaļi. Jo bija saprotams – sevi cienošas valdības vadītājs nevar aprobežoties ar ekonomiskās un finanšu problemātikas rimtu izklāstu brīdī, kad klaji destruktīvi lozungi apdraud valsts stabilitāti un kad Turcijas autoritārā režīma galva Erdogans izkliedz Nīderlandei adresētus apvainojumus nacismā, fašismā un genocīdā.
Jāpiemetina, ka, tā aurodami, Ankaras runasvīri izpūta vēju no burām Krievijas amatpersonām, kas Latvijas 16. marta piemiņas pasākumus kārtējo reizi pielīdzināja vietējās varas atbalstītam “neonacismam”. Kļuva skaidrs, ka tas ir tikpat izplatīts kā Nīderlandes “nacisms”, un tādējādi var iztikt, kā mēdz teikt, bez komentāriem. Vienīgi Hāga, kur atrodas Nīderlandes valdība, atšķirībā no Rīgas nav radusi saskarties ar tai veltītu absurdu un pienācīgi reaģēja.
Turklāt Marks Rute ir arī starp tiem Rietumu politiķiem, kas uzskata, ka Eiropas Savienībai jābūt vienotai un jārunā “vienā balsī”, atbildot uz Kremļa hibrīdo rosību. Katrā ziņā nesen notikušās mūsdienu politiskā seriāla epizodes vedina izdarīt vismaz pāris vērā ņemamu secinājumu. Lai uzveiktu tagadējo destruktīvo populismu, ko Nīderlandes premjers nodēvēja par “nepareizu”, Eiropas vadītājiem nevajag vairīties no neērtām tēmām un problēmām, kas pilsoņus patiesi nomāc, proti, ik pa laikam nolaisties no saviem augstumiem un būt populistiem šā vārda dziļākajā (vēsturiskajā) nozīmē. Bet galvenais – demokrātiskās un nacionālās vērtības nav nošķiramas. Tās ir savstarpēji papildinošas. Un to aizstāvība parasti atmaksājas.
