Nacionālo pārtikas ražošanas uzņēmumu – aizvien mazāk 2
Gaidāmā “Smiltenes piena” pārdošana vēl viena zīme par procesu, kura gaitā lielākie Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumi nonāk citu īpašnieku un bieži vien ārzemnieku rokās.
Smiltenes uzņēmums nav vienīgais pārtikas rūpnieks, kas šogad piedzīvo īpašnieku maiņu. Šā gada jūnijā kļuva zināms, ka dāņiem piederošā “Cido grupa” kļūs par īpašnieku alus darītavai “Bauskas alus”, kas pēdējos gados sasniegusi labus darbības rezultātus. Nozares eksperti jau izteica bažas, vai turpmāk “Bauskas alus” produkcija spēs saglabāt līdzšinējo kvalitāti, ko var apdraudēt iespējama pāriešana uz industriālo alus ražošanu.
Nozarē strādājošie uzņēmēji arī izteikuši rūpes, vai baušķenieku alus darītavu nepiemeklēs “Lāčplēša alus” un “Līvu alus” liktenis pēc tam, kad tās kļuva par “Cido grupas” īpašumu.
Jāatgādina – abu šo zīmolu alus pašlaik lielākoties tiek ražots dāņiem piederošajos uzņēmumos ārpus Latvijas, kurp ražošana tika pārcelta pēc īpašnieku maiņas.
Skaidrs ir viens – “Bauskas alus” zīmols ir spēcīgs un “Cido grupa” būs ieguvēja, papildinot savu produktu portfeli ar šā zīmola produktiem. SIA “Bauskas alus” pagājušajā gadā ieņēmumus palielinājis par 42%, sasniedzot 7,4 miljonu eiro apgrozījumu, bet peļņa pieauga līdz 1,34 miljoniem eiro.
Runājot par alus nozari, jāatgādina senāks stāsts – kādreiz Latvijā lielākais alus ražotājs AS”Aldaris” pēc īpašnieku maiņas daļēji ražošanu pārcēla uz kaimiņvalsti, samazinot gan darbinieku skaitu, gan ražošanas apjomus. 2016. gadā “Aldarim” tika piešķirts mazā alus darītavas statuss, apliecināja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Lai arī “Aldaris” pagājušajā gadā bija otrs lielākais komersants pēc patēriņam Latvijā nodotā alus apjoma, daļa realizētā ir ārpus Latvijas saražotais.
Jāatgādina, ka jaunāko laiku vēsturē īpašniekus mainījuši arī citi lielākie pārtikas rūpnieki, kas izsenis bijuši spēcīgi ar saviem zīmoliem un tirgus daļu. 2014. gada vasaras beigās kļuva zināms, ka “NP Foods” un tam piederošie ražotāji “Laima”, “Staburadze”, “Staburadzes konditoreja” un “Gutta” pārdoti norvēģu grupai “Orkla”, kurai Latvijā jau piederēja ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva” un “Ādažu čipsu” ražotājs “Latfood”.
Vēlāk jau sekoja pārmaiņas, uzņēmumu strukturizācija un nosaukumu maiņa, līdz šā gada pavasarī kļuva zināms, ka visi “Orklai” piederošie uzņēmumi Latvijā tiks apvienoti zem viena nosaukuma “Orkla Latvija”. Tas darīts ar mērķi izveidot vienotu organizācijas vadības komandu un stiprināt savas pozīcijas tirgū, vienlaikus uzņēmumi specializējas noteiktu produktu ražošanā.
Tiesa, redzams, ka, piemēram, daļa “Laimas” šokolādes tiek ražota Igaunijā, bet cepumi – Zviedrijā, ko uzņēmums skaidro ar specializāciju. Šogad Ādažos jau sākta šokolādes fabrikas būvniecība, pēc diviem gadiem turpat taps cepumu un vafeļu ražotne, kas ļaušot kompānijai kļūt par svarīgu kompetences centru visā “Orklas” grupā. Tiesa – pirms īpašnieku maiņas “Laimas” meistari šokolādi no Ganas kakao pupām ražoja paši, šobrīd to Latvijas ražotnē vairs nedara.
Jāmin vairāki piemēri, kad pēc nacionāla kapitāla uzņēmumu nonākšanas ārvalstu komersantu rokās tie turpina strauju izaugsmi un attīstību. Piemēram, igauņiem piederošais graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” piedzīvo daudzmiljonu investīcijas ik gadu, un jau šobrīd uzņēmums kļuvis par lielāko Baltijas jūras reģionā.
Arī augļu un ogu pārstrādes uzņēmums Pūrē, kas 2011. gadā pievienojās starptautiskajai uzņēmumu grupai “Puratos Group” un nomainīja nosaukumu uz SIA “Puratos Latvia”, veiksmīgi turpina darbu.
Pēc septiņu gadu pārtraukuma 2018. gadā pelnīt sācis Kiprā reģistrētajam “Food Union Holding (CY) Limited” piederošais Rīgas piena kombināts, kas ilgstoši strādājis ar zaudējumiem.
Skaidrs ir viens – globalizācija dara savu, un ražotājiem nākas domāt, kā samazināt ražošanas izmaksas, vienlaikus nezaudējot kvalitāti un patērētāju uzticību pašmāju zīmoliem, kuru turētāji nu jau ir citi.
Kas būs īpašnieki?
Bet kas tad ar “Smiltenes pienu”? Spriežot pēc izskanējušās informācijas, “Smiltenes piens” var nonākt pagaidām publiski nezināmu īpašnieku rokās. Kā redzams pēc “firmas.lv” datiem, šī gada 19. jūlijā reģistrēta komercķīla par labu SCA “BPM Mezzanine Fund SICAV–SIF”, kas ir Luksemburgā reģistrēts fonds. Ieķīlāta preču zīme “Smiltene Prieks baudīt!” un “Piena spēks”. Nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 13 000 eiro, parādnieks ir SIA “AS 900”, kas reģistrēta šā gada 26. jūnijā. “AS 900” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Latvijas pilsonis Armands Kovaldins.
Šis uzņēmums tajā pašā Luksemburgas fondā jau 30. jūlijā ieķīlājis savas kapitāldaļas par kopējo maksimālo summu 8,45 miljoni eiro. Faktiski tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā var noslēgties darījums par AS “Smiltenes piens” iegādi. Savas daļas vēlas pārdot abi lielākie uzņēmuma īpašnieki – Gita Mūrniece un Ģirts Strads.
Mūrniece aģentūrai LETA apstiprinājusi, ka Kovaldins ir viens no reālākajiem uzņēmuma pircējiem. Viņai esot svarīgi, lai “Smiltenes piens” paliek vietējās izcelsmes kapitāla uzņēmums. Šā nosacījuma neizpildes dēļ līdz šim esot atvairīti vairāki maksātspējīgi pircēji. Tāpat potenciālajam akciju pircējam jābūt pilnīgi skaidram uzņēmuma darbības plānam turpmākajiem pieciem gadiem. “Pats galvenais, lai jaunais akcionārs turpina uzņēmuma darbu, līdz šim iesākto,” viņa sacīja. Mūrniece pēc kapitāldaļu pārdošanas vēlas doties pensijā.
Var nest jaunas vēsmas
Piena nozares eksperti saredz, ka “Smiltenes piena” īpašnieku maiņa nozarē būtiskas izmaiņas vai pavērsienus nenesīs. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks domā, ka gluži otrādi – jaunie īpašnieki var nest jaunas vēsmas un idejas.
“Jaunie īpašnieki uzņēmumu var padarīt tikai stiprāku. “Smiltenes piens” ir stabils un tradīcijām bagāts uzņēmums ar spēcīgiem zīmoliem. Nav nekāda pamatojuma, lai tā darbībā kaut kas būtiski mainītos,” vērtē Jānis Šolks.
Arī citi nozares pārzinātāji domā, ka Smiltenes uzņēmums pēc īpašnieku maiņas turēs savas pozīcijas un mēģinās vairāk izvērsties starptautiskā tirgū.
Piena pārstrādes nozarē “Smiltenes piens” ir viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem, kurš līdz šim strādājis bez stratēģiskā investora piesaistes. Pateicoties tā ilggadējai vadītājai un lielākajai īpašniecei Gitai Mūrniecei un viņas komandai, uzņēmums pārdzīvojis vairākkārtējas krīzes nozarē un spējis palielināt apjomus. Pēdējo desmit gadu laikā uzņēmuma apgrozījums dubultojies, 2018. gadā sasniedzot 19,1 miljonu eiro, savukārt peļņa augusi no 56,7 tūkstošiem eiro līdz 870 tūkstošiem eiro. Uzņēmums guvis vairākas atzinības valsts mērogā, to vidū 2017. gadā uzņēmums saņēmis “Sējēja” balvu kā gada uzņēmums pārtikas ražošanā, bet 2018. gadā uzņēmuma vadītāja Gita Mūrniece saņēma LDDK balvu “Gada tautsaimniece”.
