Nacionālo literatūru stiprinās ar Rakstniecības atbalsta fonda palīdzību 0
Greznā un svinīgā ceremonijā Nacionālās operas direktora Andreja Žagara vadībā, kuplā skaitā piedaloties rakstniecības nozares pārstāvjiem un uzņēmēju elitei, pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas, svinīgām runām un dziesmām skanot, pirmoreiz atjaunotās Latvijas vēsturē Melngalvju namā vakar tika dibināts Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds (NRAF).
Gaišu cerību cauraustajā noskaņā klātesošo kopīgo pārliecību pauda viens no fonda dibinātājiem, dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups (no labās), sakot, ka fonda izveidošana uzskatāma ne vien par privātu ierosmi, bet arī par valstisku soli un apzinātu politisku gribu. Fonda dibinātāji vidū ir arī dzejnieki Knuts Skujenieks (no kreisās) un Liāna Langa.
Oficiālie NRAF dibinātāji ir dzejnieki Liāna Langa, Knuts Skujenieks un Edvīns Raups, bet patrons – Valsts prezidents Andris Bērziņš.
“Ir sajūta, ka saistībā ar šā fonda dibināšanu valsts attieksme pret kultūru ir pārgājusi jaunā kvalitātē,” uzsvēra viena no NRAF ierosmes autorēm dzejniece Liāna Langa. Viņa arī atklāja, ka NRAF jau pirms dibināšanas ir saņēmis pirmos ziedojumus – vienu no fonda patrona Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Konkrēta tā summa gan netiek atklāta. Droši vien nav nejauši, ka svinīgajā ceremonijā piedalījās vairāki ievērojami latviešu uzņēmēji, viņu vidū Gunārs Ķirsons, Raimonds Gerkens, Vilis Vītols.
Sarunā ar “LA” Gunārs Ķirsons atzina, ka nacionālo literatūru nepieciešams atbalstīt, tomēr reizē pauda bažas, vai ar uzņēmēju labo gribu vien šajā lietā būšot līdzēts. Savukārt ar mecenātismu plaši pazīstamais uzņēmējs Vilis Vītols pozitīvi novērtēja Valsts prezidenta iesaistīšanos fonda izveidē patrona statusā, jo tas varētu daudz palīdzēt tam turpmākā darbībā.
Sabiedrībai droši vien vērts ieklausīties aģentūras “McCann Worldgroup” īpašnieka Aināra Ščipčinska vārdos, kurš teica, ka ieguldījumi literatūrā ir visgudrākā investīcija. Bet tos, kas uzskata, ka latviešu literatūrai jābūt vienīgi ar tirgus likumiem regulējamai sistēmai, uzņēmējs salīdzināja ar globālu tirdzniecības uzņēmumu komivojažieriem.
L. Langa “LA” pastāstīja, ka NRAF atbalstīs tikai un vienīgi literātu radošo darbu – manuskriptu tapšanu prozas, dzejas, dramaturģijas un bērnu literatūras žanros, turklāt nolemts, ka konkursā, ko varētu izsludināt nākamā gada pirmajā dekādē, galvenie vērtētāji būs literatūrzinātnieki un nozares eksperti. Lai būtu drošība, ka nauda tiks vienīgi literārajām ierosmēm ar prognozējamu kvalitatīvu galarezultātu, rakstniekiem konkursā būs jāiesniedz vismaz 20 lappuses manuskripta, dzejniekiem – 20 dzejoļi, bet dramaturgiem – ne vien lugas idejas izklāsts, bet arī viena izrādes daļa. Tikšot arī ieviests – gan nevis drastisks, bet profesionāls – kontroles mehānisms, pēc kura rakstniekiem būs jāatskaitās par naudas izlietojumu.
Fonds būs atvērts arī mazākumtautību rakstniekiem, jo, pēc dibinātāju pārliecības, kultūrai piemīt unikāla spēja saliedēt sabiedrību. Veiksmīgākai ziedojumu piesaistei tas pieprasīs sev sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
“LA” sastaptie literāti, kuri NRAF atklāšanas ceremonijā bija pārstāvēti kuplā skaitā, visi kā viens pauda gandarījumu par šo ierosmi. Rakstniekiem pieejamās summas apmēru fonda dibinātāji vēl nevēlas atklāt, vienīgi teic, ka tā būs pietiekama, lai, pieticīgi dzīvojot, gadu varētu nodoties vienīgi radošam darbam. L. Langa īpaši uzsver, ka fonds ir absolūti privāta ierosme, kas balstās nevis uz nodokļu maksātāju, bet gan ziedotāju līdzekļiem, par kuru izlietojumu tiks sniegtas regulāras atskaites.
Viedokļi
Kāda bija jūsu motivācija, iesaistoties Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda ierosmē?
Dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups: “Mēs visi atceramies, ka rakstnieki mazliet sadumpojās it kā par ļoti praktiskiem jautājumiem, par naudas sadali kultūras nozarēm. Šajā emociju izvirdumā kļuva redzams, ka runa jau nav par naudu, bet par nācijas pamatvērtībām. Pateicoties mūsu prezidenta izpratnei par rakstniecības būtisko lomu valsts pastāvēšanā, radās pārliecība, ka nepieciešams skaļi pausts un materiālā formā labi saredzams atbalsts mūsu vārda meistariem. Fonds – tā ir iespēja dabūt atbalstu jau šodien. Un, jāatzīst, šodiena, tēlaini runājot, patiesībā ir pēdējais brīdis, kad šādam atbalstam vēl ir sverama jēga.”
Dzejniece Liāna Langa: “Jau šobrīd Latvijā top laikmetīgās literatūras darbi, kas ir konkurētspējīgi pasaulē. Sekojot citu Eiropas valstu piemēram, no Latvijas puses ir nepieciešami ieguldījumi, lai tie skanētu tāpat kā mūsu izcilo dziedātāju balsis. Ir nepieciešami pilni manuskriptu tulkojumi (jo kā gan citādi ārvalstu izdevējs var novērtēt rakstnieka darbu?) un līdzekļi informēšanai un tirgzinības instrumentu izmantojumam. Gūstot Valsts prezidenta Andra Bērziņa izpratni un atbalstu, mēs dibinām fondu, lai konkursa kārtībā ik gadu veicinātu dažādu literatūras žanru rakstnieku radošo procesu. Fonda dibinātāji cer uz labdaru atbalstu, jo tas būs atbalsts latviešu valodas attīstībai šodien un tās pastāvēšanai nākotnē.”
Rakstniece Nora Ikstena: “Es ticu latviešu valodai, tās dzīvotspējai, mainībai, poētikai, tās neizsmeļamajām iespējām. Ticu arī lasītājam, kurš cauri laikiem palicis uzticīgs latviešu literatūrai, uzturot spēkā grāmatu lasīšanas tradīciju. Pēc mielēm, ko piedzīvojām kultūras politiskās vadības īsredzības izraisītajā “rakstnieku dumpī”, šāds rakstnieku, mecenātu un prezidenta solis ir veldzējošs. Es redzu lielas potenciālas iespējas mākslu mecenātismam Latvijā. Domāju, ka jau pāris gados piedzīvosim arī šo literāro darbu panākumus citu valodu telpās.”
Dzejnieks Knuts Skujenieks: “Pašdarbīgums ir sabiedrības un valsts spēka avots. Pie visa, ko organizē valsts, vienmēr atrodas vieta, kur pielikt plecu brīvprātīgam darbam. Ja arī šodien tas vēl nav gājis plašumā, kā vajadzētu, tomēr šāds pienesums padara mūsu dzīvi saprātīgāku un brīvāku.”
