Vai prokuratūras un policijas kapacitātes trūkums ietekmē noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmeklēšanas kvalitāti? 5
Problēma, kas daudzkārt sabiedriskajā telpā un tiesību zinātņu nozarē aktualizēta, ir gan policijas izmeklētāju, gan ģenerālprokuratūras, gan tiesu darbinieku kadru un kapacitātes trūkums. Kāda ir pašreizējā situācija šajā jautājumā un kā tas ietekmē īpašā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izmeklēšanas un lietu skatīšanas kvalitāti, tika skaidrots TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss norādīja, ka kadru trūkumam nevajadzētu kalpot par attaisnojumu kvalitātes kritumam. Tādējādi esošā ģenerālprokurora uzstādījums ir vairāk koncentrēties uz to, lai tiktu izskaidrots, kā šiem procesiem ir jārit, ja tiek runāts par mantas īpašo konfiskāciju, un, otrkārt, lai reģionos tiktu veikta koordinācija un pasākumi, kur tiek spriests par aktuālajiem jautājumiem un tiktu pievērsta uzmanība konkrētiem kriminālprocesiem.
Pēc zvērināta advokāta Dmitrija Skačkova domām, kopumā idejas, ko aizstāv ģenerālprokurors Juris Stukāns – par uzraudzības stiprināšanu un ģenerālprokuratūras nodaļu atslogošanu no ikdienas uzraudzības, nav sliktas, tomēr nereti tiek slikti realizētas vai ļaunprātīgi izmantotas.“Pirmkārt, praktiski vienmēr uzraugošie prokurori noraida sūdzības par izmeklētāju rīcību. Otrs moments – pamatā uzraudzība ir koncentrēta apgabalu līmeņos, un šeit jāsaka, ka darba kvalitāte no apgabala uz apgabalu atšķiras. Rajona prokuratūras nereti strādā ļoti nekvalitatīvi,” ar pieredzē novēroto dalās Skačkovs.
Situāciju skaidroja virsprokurors Juriss, norādot, ka tomēr 70% gadījumu tiesa atzīst mantu par noziedzīgi iegūtu jeb piekrīt konfiskācijai un 30% ne, tomēr tā ir tikai viena redzamā puse, jo arī ģenerālprokuratūrā tiek atcelti lēmumi, tostarp pirmā un otrā līmeņa prokuroru lēmumi. Par uzraudzības esību liecina arī nepiekrišana izmeklētāju lēmumiem.
Eksperts noziedzīgi iegūtu līdzekļu jautājumos Renārs Straubergs diskusijā atgādināja arī par iepriekšējās diskusijās izskanējušajām advokātu bažām, respektīvi, par to, ka advokāti tiek izslēgti no apmācību procesa. “Kurš apmāca tiesnešus? Nu, tad mums nav jābrīnās, ka ir šādi lēmumi, kur vienkārši tiek piekrists procesa virzītājam par šo, mūsuprāt, ačgārno teoriju. Un, runājot par šiem 30%, ja paskatīsimies, piemēram, 2019. gada vai 2020. gada statistiku, varbūt būs atdoti tikai 2%, varbūt neviens,”spriež Straubergs.
Turpinot šķetināt jautājumu, kāpēc citu valstu pilsoņu vai citās valstīs veikto darījumu rezultātā arestētie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti Latvijas budžetā, virsprokurors Juriss norādīja, ka par šo problēmu šobrīd tiek ļoti aktīvi diskutēts.“Arī prokuratūras viedoklis jau labu laiku atpakaļ bija tāds, ka ir jārod mehānisms, ka, piemēram, konfiscētie līdzekļi, es domāju – par tiem, par kuriem esam pielikuši punktu ieskaitīt valsts budžetā, bet redzam, ka pēc būtības izcelsme nāk no Ukrainas teritorijas – mēs tos varētu noteiktā daļā, proporcijā, vienojoties un izstrādājot attiecīgo regulējumu, nodot Ukrainai,” atzīmē virsprokurors.
Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs vērsa uzmanību uz to, ka sistēma, kas veidojusies pēdējos gados, ir novedusi ne vien pie tā, ka tiek izķerti potenciālie naudas “atmazgātāji”, bet arī pie tā, ka tiek atbaidīti investori. Kā pauda advokāts, visos procesos – apmācību, tipoloģiju līmenī, iesaldēšanas rīkojumu izsniegšanas līmenī – visu nosaka Finanšu izlūkošanas dienests, kuru prokuratūra neuzrauga. Skačkovs uzsver, ka būtu jāatgriež prokuratūras uzraudzība.
Advokāta bažas apstiprināja arī nozares eksperts Renārs Straubergs. “Kāpēc mēs ņemam naudu pretī? Tāpēc, ka mēs varam gūt ekonomisku labumu. Un šeit faktiski parādās, ka nevienam neinteresē noskaidrot objektīvo patiesību, kā bijis – kopā darām, kopā atnesām dokumentus, pierādījām. Šeit tā nenotiek, šeit ir mērķis tikai papildināt valsts budžetu. Un šobrīd šī iespēja, ir jāizmanto un jāatņem nauda visiem – krieviem, uzbekiem, kazakiem, ukraiņiem, kurus mēs diemžēl aizstāvam tikai publiski vicinot karodziņus. Bet kriminālprocesos nauda ukrainim, kurš nevar atnest no nobombardētās teritorijas 20 gadus vecus dokumentus, tiek atņemta, pamatojoties uz FID tipoloģijām un to raksturojošām pazīmēm,” diskusijā pašreizējo situāciju skaidroja Straubergs.
Diskusija tika noslēgta, spriežot par to, kā pašreizējais regulējums mainījies attiecībā pret to, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Šobrīd, pēc advokātu domām, sākumā tiek novērtēts, kāda un kādas izcelsmes ir aizdomās turamā manta, un tad tiek meklēti arī kādi argumenti, kas par noziedzīgu padarītu arī pašu personu.
