Nacionālo interešu klubs: Vai pierādījumus šodien aizvieto subjektīva pārliecība? 6
“Policijas pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgu nodarījumu un personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Prakse rāda, ka policija šo uzdevumu nepilda un joprojām lūdz tiesu lemt par mantas konfiskāciju, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,” TV24 diskusiju raidījumā “Nacionālo interešu klubs” norādīja zvērināta advokāte Daiga Siliņa. Par to, kādas ir lomas un atbildības procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, tika spriests 2. aprīļa raidījumā.
Advokāti Latvijā jau labu laiku ceļ trauksmi par esošo pieeju, izmeklējot lietas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pēc advokātes Daiga Siliņas pieredzes – izmeklētāji un prokurori pieņem Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sniegto informāciju, neveicot pienācīgu tās pārbaudi. Siliņa norāda, ka kriminālprocess tiek ierosināts bez racionāla un pierādījumos balstīta seguma – pierādījumus aizvieto subjektīva pārliecība, pret kuru juridiski pamatoti argumenti nav iespējami, kas esot salasāms arī tiesas lēmumos. Advokāte pauž nostāju, ka atbildība iztrūkst visos līmeņos – FID neatbild par saviem rīkojumiem, un arī izmeklētāji un prokurori neatbild par saviem lēmumiem.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 1. nodaļas priekšnieks Svens Kristjansons gan nepiekrīt, norādot, ka policija dara visu iespējamo, lai atklātu potenciālos predikatīvos noziedzīgos nodarījumus.
“Pēc tam, kad tiek uzrakstīts FID kompetentās iestādes atzinums, šis materiāls tiek nodots policijai, kurai 45 dienu laikā ir jāizskata šie materiāli un jāizdara secinājumi par to, vai šeit ir pamats turpināt izmeklēšanu. Jā, 99% gadījumu mēs šo pamatu arī saskatām, tāpēc, ka iepriekš veiktais darbs, mūsu ieskatā, ir nesis tos augļus, lai būtu sākotnējās indikācijas, ka mantai varētu būt noziedzīga izcelsme,” norāda Svens Kristjansons.
Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs uzsver, ka aptuveni 70% gadījumu Ekonomisko lietu tiesa saskata, ka pierādījumu pārsvars ir pietiekams un izmeklētājs ir savācis pietiekamus pierādījumus, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu.
“Manā ieskatā, šie FID indikatori, es tos saskatu kā sarkanos karodziņus, ka tur būtu jāpapēta dziļāk. Reizēm tie var kalpot kā netiešie pierādījumi, kas varbūt pastiprina tiesas pārliecību vienā vai otrā virzienā. Pamatā tomēr arī izmeklētāji, kad nāk uz tiesu, viņi ir savākuši ne tikai tipoloģijas, bet jau pietiekami lielu pierādījumu apjomu,” tā Zumbergs.
Policijas pārstāvis Kristjansons vērsa uzmanību, ka lielā daļā gadījumu šādi procesi tiek izbeigti tieši tādēļ, ka turpmāka izmeklēšana ir ekonomiski nepamatota. “Lielā daļā gadījumu, it sevišķi, ja runājam par apjomu, kas šobrīd ir Valsts policijā kā arestētie līdzekļi, mēs runājam par līdzekļiem, kuru izcelsme ir tuvāki vai tālāki austrumi, kur personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, mums, visticamāk, nebūs pieejamas. Citas valstis vienkārši tās neizdos – viņu tiesiskais regulējums nepieļauj savu pilsoņu izdošanu Latvijai. Līdz ar to turpināt virzīt kriminālprocesu, mākslīgi palielināt lietu atlikumu un noslogot procesa virzītāju ar to, ka viņam seifā stāv joprojām tik daudz sējumu, ka jau paliek grūti orientēties, tam nav pamata. Šo personu mēs tāpat līdz Latvijai nedabūsim un Latvijā pie atbildības nesauksim,” stāsta Kristjansons.
To, ka naudas kustība pati par sevi nav noziedzīgs nodarījums, diskusijā uzsvēra zvērināta advokāte Daiga Siliņa. “Ir likumsakarīgi, ka Satversmes tiesa šobrīd atzina, ka Eiropas Savienības tiesai ir jāvērtē un jāizvērtē Latvijas tiesību aktos esošais konfiskācijas process – vai tas atbilst Eiropas Savienības likumdevēja nodomam un mērķiem? Ir prettiesiski konfiscēt mantu, ja nav noskaidrots noziedzīgs nodarījums, nav atklāts noziedzīga nodarījuma veicējs, persona, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ir prettiesiski likt mantas īpašniekam atspēkot nekonkretizētu pieņēmumu,” uzskata Siliņa.
Runājot par to, vai pastāv zināmas komunikācijas problēmas starp procesā iesaistītajām pusēm, un to, kāpēc aizdomās turamajam netiek jautāti konkrēti jautājumi, lai pienācīgi sagatavotos, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Svens Kristjansons norādīja, ka ir tikai loģiski konkrētajai personai sniegt norādes uz to, kādēļ izmeklētāji saskata noziedzīgumu, kurpretim, ja tomēr tiktu “atklātas visas kārtis” un materiāli, nākamajā dienā šādus procesu varētu izbeigt.
Diskusijā tika spriests arī par kritērijiem, uz ko balstās pierādīšana, un to kvalitāti. Policijas pārstāvis norādīja, ka, pēc viņa domām, šie kritēriji ir izvirzīti gana augsti un pieeja nav unikāla Latvijai. “Tādas situācijas, kur parastajam iedzīvotājam pēkšņi ir uzklupusi policija un lūgusi skaidrot, kādēļ viņš varēja nopirkt jaunu Volkswagen Passat, tādas nav tās ikdienas situācijas, par kurām mēs runājam,” tā Kristjansons.
Visu raidījumu skaties šeit.
