Nacionālo interešu klubs: Advokāti, investori un uzņēmēji satraukti par pašreizējo pieeju procesā par noziedzīgi iegūtu mantu 6
Jau vairākus gadus amatpersonas laiku pa laikam ziņo, cik daudz naudas līdzekļi ir konfiscēti un aizturēti aizdomās par to noziedzīgu izcelsmi. Tajā pašā laikā advokāti, uzņēmēji un investori norāda, ka šajā jomā nav kārtības un tā noteikti būtu uzlabojama, jo līdzekļu konfiskācija balstās tikai uz aizdomām un iespējamībai, proti, tai nav pietiekams pamats. Janvāra noslēgumā TV24 raidījumā Nacionālo interešu klubs dažādu nozaru eksperti sprieda par to, kādēļ valda šādas krasas viedokļu atšķirības un ko var darīt labāk, lai nodrošinātu visiem vienādas tiesības uz taisnīgu tiesu.
“Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir īpašs process,” diskusiju uzsākot, uzsvēra zvērināts advokāts Aivo Leimanis. Lai arī daudzi advokāti un juristi Latvijā vērš uzmanību, ka pašreizējais regulējums un pati pieeja attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanu ir nepilnvērtīga un pat nesamērīga, Leimanis norāda, ka pēdējos gados parādījies arī kāds gaismas stars – panākti grozījumi, kas paredz, ka kopš pagājušā gada novembra tiesai, apelācijas instancei, ir iespēja atcelt un nodot lietu izskatīt vēlreiz. Tas sniedz aizdomās turētajiem tiesības uz pārsūdzību, par ko savulaik sabiedriskajā telpā valdījušas lielas diskusijas.
Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis uzskata, ka pēdējos gados “netīrās” naudas apkarošanā un ar to saistītajā jomā ir izdarīts liels darbs, lai šo sistēmu sakārtotu gan no uzraudzības viedokļa, gan arī no izmeklēšanas iestāžu un citu iesaistīto institūciju puses. “Arī tiesību aizsardzības iestādes diskutē un domā par pareizākajiem veidiem, kā to izdarīt,” norāda Kristaps Markovskis.
Kā labu pēdējo gadu laikā paveikto darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā vērtē Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa. Pēc Kalniņas domām, konstatētās nepilnības, kas attiecas tieši uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējmo legalizāciju, ir likvidētas, tiek nodrošināta uzraudzība, kā arī pilnveidots normatīvais regulējums.
“Tas, ka Latvija saglabājusi stabilitāti finanšu jomā, ir pats galvenais ieguvums… Iespējams, ir kādas nianses, bet tas ir likumdevēja darbs, tas ir atbildīgo ministriju darbs, starp kurām ir sadalīta kompetence šajā jomā,” vērtē Kalniņa.
Aizdomas kā pamats tiesvedībai
Taisnīga tiesa un demokrātija ir jēdzieni, kas diskusijas laikā izskanēja vairākkārt. Šajā kontekstā eksperti sprieda arī par to, vai un kāpēc aizdomas ir pietiekams pamats kriminālprocesa uzsākšanai, izvērtējot kādas personas finanšu darījumus. Inese Kalniņa norādīja, ka nosacījumi rīcībai no tiesībsargājošo institūciju puses ir stingrāki, jo attiecīgā joma ir par noziedzīgām darbībām, turklāt, iespējams, tādām, kas saistītas ar terorismu un proliferācijas atbalstīšanu.
To, kādēļ praksē pieeja ir citādāka nekā teorijā, skaidroja advokāts Leimanis. Pēc advokāta domām, šādās situācijās procesa virzītājs ir tendēts uz to, lai cik vien ātri, nesavācot pierādījumus, kas būtu pārliecinoši, neapstrīdami, bet, visticamāk, iespējams, paļaujoties, ka konkrētā situācija varētu būt saistīta ar darbībām, kuru rezultātā ir noziedzīgā ceļā iegūti līdzekļi, lietas par noziedzīgu mantu tiek virzītas uz tiesu.
“Kā pozitīvu tendenci gribētu uzsvērt to, ka tiesneši nejūt diskomfortu uzdot jautājumus arī procesa virzītājiem un uzraugošajam prokuroram – kādu iemeslu pēc nav iegūti tādi un tādi pierādījumi? Kāpēc lietā nav sagaidīti tiesiskās palīdzības lūgumi? Kāpēc lieta ir sasteigti nosūtīta un Ekonomisko lietu tiesu, lai lemtu jautājumu par mantas konfiskāciju?” tā Leimanis.
Tāpat Aivo Leimanis atzīmē, ka ir arī pozitīvi nolēmumi, kad šādas lietas tiek izbeigtas un ir atteikts konfiscēt mantu. Advokāts atsaucas arī uz kādu nesenu Rīgas Apgabaltiesas pētījumu, kur vērtētas šīs kategorijas lietas un norādīts, ka procesa virzītājs bieži vien sasteigti, nepārdomāti nosūta lietu vēl nesagatavotā stadijā, lai tiesa varētu lemt par labu valstij un konfiscēt mantu.
“Manuprāt, tā sistēma, tie sieti, ir izveidoti, lai mēs nonāktu līdz tam, ka mēs spējam beigās pamatot, ka tās aizdomas ir pamatotas. Jo, protams, šeit mērķis nav atņemt kādam līdzekļus, bet vērsties pret tiem gadījumiem, kur pastāv šīs pamatotās aizdomas un fakti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,” situāciju komentē Kristaps Markovskis.
Finanšu sektora “kapitālā remonta” seku izvērtējums
Diskusijas dalībniekiem vaicāts viedoklis arī par Saeimā rosinātās parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidi, kas primāri vērtēs Latvijā notikušā finanšu sektora “kapitālā remonta” sekas.
Spriežot par to, vai šāda komisija var būtiski kaut ko uzlabot, Inese Kalniņa uzsvēra, ka ir nepieciešams ikviena darba novērtējums – gan veiksmīgi īstenotu pasākumu un programmu, gan ne tik veiksmīgu. Tomēr kopumā parlamentāriete jauno komisiju vērtē kā “politisku pasūtījumu”, un uzsver, ka būtu jāseko līdzi šīs komisijas darbībai, lai nepārkāptu tiesu neatkarības robežu. Pēc Kalniņas domām, šis nav īstais laiks šādas komisijas tapšanai.
Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis atzīmēja, ka demokrātiskā valstī ir iespēja uzdot jautājumus un uzrauga pusei ir pienākums uz tiem atbildēt, arī par paveikto.
Komentējot samērīguma principa pārkāpumus, advokāts norāda uz kādu piemēru no savas prakses. “Absurdākais ir tas, par ko arī ļoti bieži runā, ka brutāli tiek pārkāpts samērīguma princips. Tā nauda izrādās ir krāta vairāk nekā trīsdesmit četrdesmit gadu garumā, visi radinieki ir miruši, nevienu nav iespējams paaicināt un pajautāt, vai jūs tik tiešām esat dāvinājuši savai meitai šo naudas summu? Arī tiesa ir norādījusi, ka aizdomīga nauda nav sinonīms vārdam noziedzīgā ceļā iegūta. Tas, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izskaidrot, jo nav iespējams nevienu paaicināt un noskaidrot, lai iegūtu objektīvus pierādījumus, nenozīmē, ka varam uzskatīt, ka šī nauda ir noziedzīgā ceļā iegūta, ja tu nespēj objektīvi piesaistīt šos cilvēkus, jo viņi vienkārši nav vairs dzīvi,” stāsta Leimanis.
Lai pierādītu nevainīgumu, dokumentus jātulko par savu naudu
Kā vēl kādu nesamērīgu normu pašreizējā praksē advokāts Leimanis min gan advokātu, gan pašu uzņēmēju bažas par pienākumu iesniegt tulkotus, notariāli apliecinātus dokumentus, kas sadārdzina visu procesu un tādējādi tiek pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.
“Sanāk tā, ka uzņēmējs pret savu gribu tiek iesaistīts šādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un viņam tiek uzlikts par pienākumu šos dokumentus ne tikai iesniegt, bet arī iztulkot. Ļoti bieži tie ir ļoti apjomīgi banku pārskaitījumu dokumenti, atskaites, dažādas uzziņas, līgumi dažnedažādās valodās. Manuprāt, šī būtu arī viena no problēmām, kas būtu risināma caur grozījumu veikšanu Kriminālprocesa likumā, kad nepieļautu šādu nesamērīgu pienākumu uzlikšanu klientam iesniegt šādus dokumentus,” papildina advokāts.
Diskusijā aktualizēts jautājums arī par problēmu tiesību normu piemērošanā – nereti prokuroram un izmeklētājam ir radikāla izpratne par tiesību normu piemērošanu. Tādēļ nākotnē būtu jādomā, kā uzlabot to, lai praksē šīs normas tiek piemērotas vienveidīgi.
Visu raidījumu skaties šeit.
