Nacionālisms nav vienas partijas monopols. Saruna ar Jāni Bordānu 45
Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pagājušā gada nogalē tika izslēgts no Nacionālās apvienības, paziņojis, ka veidos jaunu partiju. “Lai turpinātu darbu ceļā uz valsts varas realizāciju, tam nepieciešams radīt atbilstošu organizāciju. No valstiskā viedokļa, šāda nepieciešamība šodien objektīvi pastāv. Tādu radīt ir mans mērķis,” viņš raksta uzsaukumā saviem domubiedriem. Kas tā būs par partiju? Ar J. Bordānu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Iesākumā “Latvijas Avīzes” lasītājas Austras Kiršteines jautājums: “Kāpēc vajadzīgas tās jaunās partijas? Latviešiem jāapvienojas spēcīgā, lielā partijā, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.” Ko jūs kā jaunas partijas veidotājs atbildēsiet?
– Mēs šobrīd nevaram runāt par politisko partiju spektru demokrātijas izpratnē, jo Latvijas esošajām partijām nav politiskās ideoloģijas. Vēlētājiem pašreiz nav iespēju izvēlēties starp liberālu, konservatīvu vai sociāldemokrātisku partiju, tā vietā tiek piedāvāts balsot par “krievu” partijām vai par “latviešu” partijām. Un tad tiešām atliek vien nožēlot, ka latviešu partijas neapvienojas vienā lielā, taču, manuprāt, tas nevar būt vienīgais kritērijs. Vēl vairāk – šis Latvijas politiskās sistēmas trūkums sāk fundamentāli bojāt mūsu attīstības iespējas. Mēs piedāvājam atvērt jaunu lappusi Latvijas politiskajā vēsturē un sākt veidot partijas pēc citiem principiem. Tā teikt, sāksim no viena stūrīša māju būvēt.
– Un ko būvēsiet?
– Tā būs konservatīvu vērtību partija, taču tās skats nebūs vērsts tikai atpakaļ, tā būs progresīva. Manuprāt, būtu pareizi, ja arī citas partijas šādi definētu savas vērtības, taču šobrīd jaunās partijas kā savu pazīšanās zīmi izvirza nevis ideoloģiju, bet personas.
– Vai tad jūsu līdzšinējai partijai – Nacionālajai apvienībai – nebija ideoloģijas? Vai tas bija iemesls, kāpēc jūsu ceļi šķīrās?
– Es gribu uzsvērt, ka neizstājos no NA, mani izslēdza. Un man nav skaidrs, par ko. Acīmredzot runa ir par naudu, es esmu aizskāris kādas ekonomiskas intereses.
– Tātad jūsu un partijas nacionālie uzskati neatšķīrās?
– NA tie vairāk bija lozungi, un arī ideoloģija, godīgi sakot, nebija noformulēta.
– Jurģis Liepnieks nesen rakstīja, ka NA nacionālisms esot negatīvs, pret krieviem vērsts. Viņaprāt, nacionālismam jābūt pozitīvam. Vai jūs tam piekrītat?
– Patriotiski un nacionāli noskaņoti cilvēki var būt jebkurā politiskā spektra partijā, taču nacionālisms nevar būt vienīgā ideoloģija. Tāpat nacionālismu neviens nedrīkst privatizēt un teikt: “Ja tu neesi mūsu partijā, tātad tu neesi patriots.” Tādā gadījumā mēs atkal atgriežamies sākumpunktā, kur ideoloģijai vairs nav nozīmes, jo vienā nacionālistu partijā var būt pilnīgi pretēju ekonomisko uzskatu cilvēki. Man par savu patriotisko nostāju šaubu nav, es to vienmēr esmu paudis vārdos un darbos. Domāju, ka tādi paši cilvēki pievienosies arī jaunajai partijai. Par šīm vērtībām šaubu nav, taču tikpat būtiski ir ideoloģiski iezīmēt sociālos un ekonomiskos virzienus.
– Izglītības ministre Ina Druviete ir izteikusi gatavību, ka 2018. gadā notiek krievvalodīgo skolu pāreja uz mācībām valsts valodā. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?
– Izglītība ir pamats, un tas ir normāli, ka tai jānotiek valsts valodā. Turklāt zīmīgi, ka to atbalsta Druvietes kundze no “Vienotības”. Tas rāda, ka nacionāli cilvēki var būt arī citās partijās un tas nav Nacionālās apvienības monopols.
M. Antonevičs: – Lai jūsu piesauktais konservatīvisms nepaliktu dekoratīvu lozungu līmenī, vai varat nosaukt trīs konkrētus lēmumus, kurus, skatoties no konservatīvo vērtību viedokļa, Latvijā šobrīd vajadzētu pieņemt?
– Partijas rīcības programma vēl tiek izstrādāta. Šobrīd ļoti būtiski būtu lēmumi sociālajā spektrā. Un nevajag domāt, ka tas neattiecas uz konservatīvo ideoloģiju. Vācijā lielākās sociālās reformas paveica konservatīvie politiķi – Bismarks un Adenauers. Mūsu uzdevums būtu iedibināt lielāku sociālo taisnīgumu. Varbūt progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana nav mūsu prioritāte, bet mēs to apsvērtu, jo tāds ir gandrīz visās Eiropas valstīs.
– Tad uzreiz jautājums – no kāda ienākumu “sliekšņa” tiktu rēķināta progresija? Ņemiet vērā, ka šis skaitlis var būtiski ietekmēt jūsu atbalstītāju loku.
– Es šobrīd negribētu runāt par skaitļiem, līdz tam vēl nonāksim. Lai to varētu pateikt, ir nepieciešama informācija, kuru var sniegt valsts institūcijas, pirmkārt Finanšu ministrija. Tas vairāk ir sabiedrības solidaritātes izpausmes jautājums. Lai sabiedrībā rodas sociālā harmonija.
– Labi, tas būtu viens lēmums. Kādi vēl?
– Vēl nesakārtota lieta ir tiesiskuma jautājums. Valsts pārvalde, policija un tiesu sistēma darbojas neefektīvi. Tāpat nevienam politiskajam spēkam līdz šim prioritāte nav bijusi reāla cīņa ar korupciju.
– Tie tomēr vairāk izklausās pēc lozungiem…
– Lai pārietu pie lēmumiem, vispirms ir jādefinē problēmas un virzieni. Es varētu nosaukt atsevišķus lēmumus, bet tie būs daži elementi, mums šādu elementu būs ļoti daudz. Politiķis nedrīkst kaut ko reformēt un mainīt tikai tāpēc, ka šajā brīdī grib parādīt aktīvu rīcību. Ir jārīkojas atbildīgi, izvērtējot iecerētās pārmaiņas. Par mūsu partiju varēs spriest pēc tās biedru līdzšinējiem darbiem. Ir vairākas izmaiņas, kuras es rosināju kā tieslietu ministrs – atbrīvot tiesas no lietām, ar kurām tām nebūtu jānodarbojas, veikt maksātnespējas administratoru reformu un tā tālāk.
